Viņš skrien augstāk, nekā daudziem no mums kādreiz būs pa spēkam. Kā uzstādīt arvien augstākus mērķus un saglabāt motivāciju? Par to Monopolā aprunājamies ar kalnu taku skrējēju Gvido Kalniņu.

Šajā sarunā būs daudz pacietības, disciplīnas, sviedru un mērķu. Bet var jau būt, ka mērķis ir tikai viens. Arī tad, ja pats kaut nedaudz kusties un sarunas karstumā savu kustēšanos var nosaukt par sportošanu, ir mirkļi, kuros pamani, ka kādam citam ir superspējas. Piemēram, aizmest šķēpu nereāli tālu, braukt ātrāk par citiem ar velosipēdu vai galu galā skriet desmitiem un simtiem kilometru pa sarežģītām takām. Jā, taku skriešana visā pasaulē kļūst arvien populārāka, un jādomā, ka latviešiem, kuriem izsenis paticis gan paskriet orientēšanās sacensības pa mežiem, gan vienkārši vazāties pa mežu ar vai bez groziņa, taku skriešana varētu būt īsti pa prātam. Ne velti pēdējā desmitgadē tepat Latvijas mežos ir izaudzis lielisks taku skriešanas seriāls "Stirnu buks", kas pievelk skrējējus arī no citām valstīm. Bet kā līdz taku skriešanai, uzvarai Latvijas čempionātā vertikālajā kilometrā 23. jūlijā, un līdz četrām uzvarām četros gados, šķiet, vienā no smagākajiem no Latvijas skriešanas notikumiem - Vilkaču maratonā - ir nonācis Gvido Kalniņš un kādi ir viņu tālākie jeb augstākie mērķi, par to saruna.

Raidījumā skan:

  1. Rihards Zaļupe, Ieva Kerēvica - “Mēs uzkāpām kalniņā”
  2. Chance Peña - “The Mountain Is You”
  3. Scorpions - “Follow Your Heart”