Kā veidot vērtīgas sarunas ar citiem un pašam ar sevi? Pāršķirot jaunu nodaļu raidījuma Monopols grāmatā, saruna ar vienu no tā vadītājiem Kārli Kazāku.

Vai ir kāds triks, kā iesākt sarunu?

Kārlis Kazāks: Man šķiet, ka vienīgais triks, ko mēs, sākot sarunu, varam darīt, ir būt paši. Pēc iespējas cilvēcīgāk, pēc iespējas godīgāk ar cilvēku satikties, sarunāties, jo neko citu jau mēs nevaram īsti izdarīt. Mēs varam lietot kaut kādus trikus, lai paši nomierinātos, bet kā nomierināt otru cilvēku, to mēs īsti nekā nevaram, kā vienīgi pēc iespējas vienkāršāk. pieņemot, uzņemot, sagaidot un ieraugot otrpus mikrofonam.

Lai arī Kārlis Kazāks jau kādu laiku vada sarunas Latvijas Radio 1 raidījumā Monopols, viņa pamata darba vieta ir Latvijas Radio 5  programmas direktora krēslā. Tāpat viņš regulāri viesojas raidījumā Labrīt, kur stāsta par populāro mūziku, jo arī pats ir mūziķis, kas regulāri un daudz koncertē. Viņš ir arī iesaistījies AKKA/ LAA darba autortiesību aizstāvībā, trenējas ultramaratonam un apceļo Latviju. Lomu ir daudz, Kārlis ir arī tētis un un vīrs.

Kā Tu ar sevi iepazīstinātu, ja nonāktu kādā cilvēku pulkā, kuri nezina, kas ir Kārlis Kazāks?

Kārlis Kazāks: Es droši vien sāktu cilvēkiem uzdot jautājumus pats. Man patīk klausīties, man patīk sadzirdēt. Tai pat laikā es droši vien teiktu, ka es esmu cilvēku cilvēks. Lai arī ikdienā es no cilvēkiem bēgu, man tomēr ir svarīgi kaut kādi procesi, kas ir ārpus manis, kas ir gan ģimene, gan tālāk jau kaut kāds lielāks cilvēku kopums. Piemēram, dzimta, ciemats un iela. Es nemāku sevi atraut no tā visa, es nemāku redzēt sevi ārpus konteksta Latvija, ārpus konteksta pasaule.

Tas droši vien kaut kādā veidā pastāsta par mani to, kāpēc es aizstāvu autortiesības, jo es spēlēju mūziku, es sāku saskarties ar autortiesībām, man tas kļūst svarīgi. Es gribu to saprast, es gribu par to parūpēties. Es klausos radio, man ir bērni, tie pieaug, kļūst par jauniešiem, man gribas, lai radio ir vērtīgs. Es nonāku radio, man liekas, ka es varu LR 5 palīdzēt izveidot komandu, kura rada vērtīgu saturu cilvēkiem cilvēkiem, kuriem interesē jaunais.

No vienas puses cilvēku cilvēks, no otras puses, es bēgu no cilvēkiem, kas šīs lietas strādā?

Kārlis Kazāks: Es nezinu. Es nezinu, kāpēc es kāpju uz skatuves, kāpēc man to vajag, kāpēc man tas ir tik svarīgi - būt uz skatuves, runāt? Kāpēc, kad Ingus Ulmanis gāja prom no Monopola, es pats kaut kur radio gaiteņos teicu: tad jau es varētu vadīt raidījumu. Es nezinu, kāpēc es to daru, jo tad, kad es esmu, piemēram, savā apbūves gabalā un pļauju zāli, un ja kaimiņš nāk, es pļauj prom. Man gribas būt vienam, man gribas tajā brīdī būt pašam sev. Es negribu laist savā mājā svešus cilvēkus, es no tā izvairos. Es nezinu, kā tas saliekas? Iespējams, ka tas līdzsvaro viens otru kaut kādā maģiskā veidā.

Raidījumā skan:

1. The Milk Carton Kids - "Snake Eyes" (live)
2. The National - "I Need My Girl"
3. The Beach Boys - "God Only Knows"