Iznācis rakstnieces Noras Ikstenas jaunais romāns „Ūdens mirdzēšana”. Jaunā darba galvenais tēls ir Marija – sieviete, kura caur satikšanos un šķiršanos meklē piepildījumu un atklāj arvien jaunus apvāršņus.

Nora dzīvo savas dzimtas mājās Ikšķilē, Daugavas krastā. Rakstniece ir novērojusi šo dabas parādību, kas devusi nosaukumu grāmatai. Nora atzīst, ka viņas pandēmijas gads ir bijis ļoti darbīgs un piepildīts – iznācis romāns „Ūdens mirdzēšana”, uzrakstītas 100 epizodes par latviešu mūzikas un literatūras izcilībām jaunajai Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijai, ko atklās 2022. gadā, piedalījusies filmas „Mātes piens” filmēšanā, bijis arī ceļojums uz Norvēģiju. 

Atskatoties uz darbu "Mātes piens", Nora Ikstena atklāj, ka tas ir tulkots jau vairāk nekā 20 valodās. 

"Uz manu nozīmīgu dzīves jubileju "Latvian Literature" man uzdāvināja plauktiņu ar salīmētām zīmītēm uz to brīdi pirms diviem gadiem, cik valodās "Mātes piens" bija iznācis. Es tam atradu brīnišķīgu pielietojumu - tas ir mans garšvielu plauktiņš virtuvē. Tā kā tas ir aizkrauts ar garšvielu pudelītēm un burciņām, tad pārstāju līmēt klāt. Es tur vēl rakstīju klāt tās valodas, bet nupat jau garšu pasaule ir pārņēmusi to literatūras pasauli," stāsta Nora Ikstena.

Nora Ikstena atpazīstama ar savu izsmalcināto rakstīšanas stilu, kas dažkārt dēvēts par prozas mežģīnēm. Rakstniecībā viņa ir vairāk nekā divdesmit gadu, un pati atzīst, ka ceļš ir bijis svētīts.

Nora teic: „Es esmu ļoti daudz strādājusi un valodas galodu esmu attīstījusi, strādājot visos žanros. Valodā tiešām jūtos ļoti labi. Tā ir mana vieta.”

Jautāta, vai ir visi autoreksemplāri viņas darbu tulkojumiem dažādās valodās, rakstniece atklāj, ka netipiski rakstniekiem nekolekcionē savas grāmatas.

"Es cenšos turēt to savu grāmatu kolekciju, nupat jau pāri 20. Bet es pēc dabas esmu tāda, ja man kāds prasa, es iedodu un atkal atdodu, un atkal tās grāmatas neatnāk atpakaļ mājās. Bet šajos Ziemassvētkos es veicu tādu varoņdarbu - es visus savus grāmatplauktus tīrīju un kārtoju, un tad mēģināja savākt kopā visus tulkojumus. Man ir gandrīz visi, bet laikam iztrūkst arābu valodā, grāmata, ko es nevarēju sadzīt rokā. Un vēl kaut kas, man liekās, ka albāņi," stāsta Nora Ikstena. "Sāku saprast, ka vajadzētu tomēr, jo tas ir tik interesanti, teiksim, skatīties japāņu grāmatā un atcerēties to visu brīnišķīgo Tokijas ceļojumu, lasījumu Tokijas universitātē japāņu studentiem, kas klausījās sinhronajā tulkojumā par "Mātes pienu" un uzdeva jautājumus laikam trīs stundas. Daudzi tādi gadījumi ir bijuši.

Tās grāmatas  atsauc atmiņā arī tos ceļojumus. Vēl pirms "Ķīnas mēra" notikumiem man jābūt pateicīgai liktenim un Dieviņam, ka es varēju būt klāt ļoti daudzās pasaules vietās, kur mana grāmata iznāca."

Vērtējot spēju būt gan publiskai personībai, gan norobežoties no sliktā, Nora Ikstena vērtē, ka piedzīvoti dažādi posmi dzīvē.

"Esmu izgājusi cauri personīgi visādiem posmiem, kad tu publiski kaut ko es stāstījis, kaut ko pietēlojis un publiski gribējis būt noslīpējies, labāks, skaistāks, pareizāks nekā tu esi. Vienkārši laikam ir diezgan daudz uzrakstīts un diezgan daudz piedzīvots, lai to vairs nevēlētos darīt," atzīst Nora Ikstena. "Varbūt kāds teiks, ka tas ir nepareizi, vai tev aiz kaut kā ir jāslēpjas, bet es tam īsti neredzu jēgu.

Es domāju, ka ne jau visus ielaist savā mājā vai visus ielaist savā sirdī, bet tāpat kā tu raksti godīgi, tā tu arī diezgan godīgi stāsti par to rakstīto. Man liekas, ka šis nav izlikšanās un tāds kā spēles laiks, it īpaši visas šis pēdējais gads, ir uz tās ūdens virsmas parādīja ļoti daudzas lietas, ar ko cilvēcei tālāk būs jāsadzīvo.

Un tā noteikti nebūs spēle, izlikšanās. Tās būs tādas lietas. Man liekas, ka tas ir ļoti interesants pārbaudījums, kam mēs ejam cauri, un man liekas, ka tas mūs attīrīs."

Nora ir kaislīga sēņotāja, sēņojusi pat Gotlandē, kur to neviens nedara. Noras tēvs ir mednieks, bet viņa ir medījuma gaļas gatavošanas guru. Viņai piemīt absolūta beznosacījuma mīlestība pret dzīvniekiem. Viņas suņi Pipars, Frīda, Pērkons, kuram ir arī māsas Saule un Daugava, ir absolūti ģimenes locekļi.