"Patiesi, es nemācu priekšmetu, es mācu bērnus tādā ziņā, ka es rādu viņiem attieksmi, paradumus, ieradumus un vērtības un šajā procesā mums palīdz priekšmets. Tajā pašā laikā mācoties, es mācu to bērnu un mēģinu attīstīt viņā prasmes. Vēsture šajā gadījumā paliek absolūti sekundāra," sarunā raidījumā Monopols atzīst Edgars Plētiens.

Katram bērnam iespēju robežās viņš vēlas pieiet individuāli.

Bet kā vēsturnieks savai doktora disertācijai tēmu viņš izvēlējies "Livonijas mazpilsētas viduslaikos".

"Man patīk pētīt mazās vietas, jo tās ir atstātas nedaudz novārtā," uzskata Plētiens un vērtē, ka šobrīd mazo pilsētu iedzīvotājiem par savu vēsturi mazāk ziņu, nekā par Rīgu, Tallinu vai Tartu.

Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens ir ieguvis vēstures maģistra grādu Latvijas Universitātē, patlaban studē doktorantūrā. Viņš ir strādājis par vēstures skolotāju Olaines 1. vidusskolā, tad Rīgas Doma kora skolā un Rīgas 3. ģimnāzijā, kādu laiku arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļā, kas tagad pārdēvēta par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.

Edgars Plētiens par vienu no saviem uzdevumiem uzskata dot spozmi mazām Latvijas vietām. Šajā vēsturnieka darbā noderot pazīstamā detektīva Erkila Puaro ieteikums pievērst uzmanību detaļām.

Bet, runājot par izglītību, Edgars atzīst, ka skolas pašas ir milzīgs resurss, kas var daudz izdarīt. Būtiski ir negaidīt, ka kāds dara skolotāju vietā, bet mēģināt un eksperimentēt pašiem.