Apslēpto dārgumu krātuve – Rīgas Doms. Šovakar Monopolā ceļosim laikā, bet būsim tepat Doma laukumā, kur lielo ērģeļu stabulēs skan pagātnes un šodienas Latvijas stāsts. Stāsta Rīgas Doma dekāns, Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Elijs Godiņš.

Nesen pie skatītājiem nonāca filma "Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi". Var teikt, ka Elija Godiņš ir cilvēks, kuršpierunājis to veidot. Viņš Domā kalpo jau ilgi un redzējis, ka baznīcā ir interesantas lietas, ko liekas, cilvēki zina, bet tās tomēr ir nezināmas. Apslēpta dārgumu krātuve. Ērģeles ir viena no tām lietām.

"Doms savu identitāti lielā mērā iegūst un to saista ar Doma ērģelēm un mūziku. Kad domājam par Rīgas Domu, mēs uzreiz domājam par ērģelēm, mūziku, dažādiem festivāliem. Protams, arī par dievkalpojumiem, īpašiem dievkalpojumiem," atzīst Elijs Godiņš.

Koncerti nekonkurē ar dievkalpojumiem? 

"Ērģeles ir radītas dievkalpojumam pamatā. To pat Valkera firmas [ērģeļu būvniecības firmas] dibinātājs raksta, ka viņš uzskata par savu misiju veidot ērģeles, lai Dieva vārds varētu tikt pagodināts, lai dievkalpojumā tas varētu skanēt iespaidīgāk. Uzstādījums bija, ka ne tik daudz instruments instrumenta dēļ, bet viņam ir mērķis," atklāj Elijs Godiņš.

Pats gan viņš ērgeles mēģinājis spēlēt tikai bērnībā.

"Esmu nosēdies uz ērģelnieku sola, bet sacīt, ka būtu... Esmu bērnībā mēģinājis mācīties ērģeles īsu brītiņu. Zinu, ka sēdēju pie samērā nelielām ērģelītēm savā bērnības draudzē un ērģelnieks man mēģināja kaut ko ierādīt un es mēģināju spēlēt," stāsta Elijs Godiņš.

Baznīcai kā kopienai ir pienākums dot cilvēkiem padomu un šis ir tāds brīdis pasaulē, kad cilvēkiem padoms ir ļoti nepieciešams.

"Šajā brīdī ir tā, ka arī mācītāju starpā ir dažādi cilvēki ar dažādām dāvanām, kuri dažādā veidā atsaucās un palīdz cilvēkiem šo laiku pārdzīvot. Domāju, ka šis laiks ir tāds, kurš atklāj ļaunuma dabu. Ļaunums nekad nav bijis, savāks, karš nekad nav bijis savādāks. Vienkārši tas kādreiz ir apslēptāks un kādreiz ir atklātāks," vērtē Elijs Godiņš. 

"Tas, kas mūsos notiek, kas mūs iekustina, un ļaunums, kas no mums iznāk ārā, viņš jau tur mājo, blakus tam labajam, kuru mēs tā kā labprātāk ieraugām. Ko darīt ar šo?

Ko darīt ar ļaunumu sevī, ko darīt ar ļaunumu, ko es ieraugu pie citiem cilvēkiem, ko darīt ar globālu ļaunumu, kurš tā vispārēji izpaužas? Ko vispār ir iespējams darīt un ko nav iespējams darīt? Tie ir tie jautājumi, manuprāt, kas šodien cilvēku dziļākā veidā nodarbina."

"Tādā pirmajā līmenī ir vienkārši, ko cilvēks var darīt pats ar sevi. Ko es varu darīt pats ar sevi, lai piedzīvojot ļaunumu, es nekļūtu ļauns. Kādā veidā es varu ļauties, es varu atpazīt, kas mani kur ved. Kuri impulsi mani ved, vienkārši sakot, pretī Dievam, kuriem es mierīgu sirdi varu ļauties. Un kuri impulsi mani ved pretī ļaunumam.

Vienkāršais veids, kā tu var atpazīt, ir kā Jēzus saka - pēc augļiem. Pēc tā, kas ar mani notiek, jo kādreiz ļaunums paslēpies zem taisnīguma," atzīst Elijs Godiņš.

Mācītājs, Rīgas Doma dekāns jau vairāk nekā 20 gadus un piecu bērnu tēvs Elijs Godiņš arī pats nāk no lielas ģimenes – ir desmitais no vienpadsmit bērniem! 

Elijs skolojies Latvijas baptistu teoloģijas seminārā, vēlāk Latvijas Universitātē, ieguvis bakalaura grādu teoloģijā. Sākotnēji bija Mārtiņa Evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs, tagad Doma draudzes dekāns. Šobrīd ir arī viens no Ignācija rekolekciju vadītājiem Latvijā.

Elijam patīk darbs un atpūta laukos, interesējas par arhitektūru, viņš mīl mūziku un putnus.

Tomēr vēl vairāk viņam sirdī ir dzimtas vēstures pētīšana un ciltskoka veidošana. Godiņu dzimtas pētīšanai Elijs veltījis nu jau vairāk nekā desmit gadu un ticis līdz pirmajam Godiņam, kuram tāds uzvārds ticis dots. Šis spilgti iezīmē vienu no Elijam raksturīgajām īpašībām – neatlaidību.