Latvijas saldūdens ir mūsu nākotnes zelts. Šovakar Monopolā par tik pierastu lietu, kā dzeramais ūdens, kura kvalitāte ir viena no labākajām visā pasaulē. Saruna ar pētnieku Sandi Dejus.

Sandis Dejus ir ūdens tehnoloģiju speciālists jau trešajā paaudzē. Viņu šajā nozarē ievadījuši vecāki, bet Sanda tēvu - viņa tētis. 

"Tajā brīdī, kad izvēlējos izglītības iespējas, bija trīs lieli varianti. Bija šis inženieris, kas liekas tāds ļoti racionāls virziens, kurā doties un pētīt ūdens jautājumus. Tajā pašā laikā bija pavāra arods, kas šķita ļoti interesants. Un aktieris,"sarunā atkāj Sandis Dejus. "Šobrīd, tādā retrospektīvā atskatoties, arī šīs divas neizvēlētās profesijas ikdienā šad un tad ir iespējams īstenot. Savas tieksmes būt par aktieri varbūt es spēju nodrošināt un apmierināt lekciju lasīšanā universitātē, gan ar studentiem izklaidējoties, gan auditorijas priekšā, gan arī dažādas prezentācijas un uzstāšanās īstenojot par ūdeni. Arī šo aspektu tomēr izdevies kaut kādā veidā turpināt, neskatoties uz izvēlēto inženiera ceļu. Kaut kādas ēdiena pagatavošanas, varbūt sieva teiks ne pārāk bieži, tomēr šad un tad arī tiek īstenotas, un tā arī ir viena no svarīgām lietām, jo ēst tomēr ir sasodīti garšīgi."

Kā ūdenim ir jāgaršo?

Sandis Dejus: Arī ūdenim, līdzīgi kā vīnam, var būt neskaitāmi daudz garšas. Latvijā mums pat ir viens eksperts, kas ir ūdens someljē, kas šīs garšas atšķir pēc sāļu satura, pēc tajā esošajām vielām. Ūdens garša pamatojas uz tajā esošo izšķīdušo sāļu koncentrācijām - kalcijs, magnijs, nātrijs. Arī temperatūra ir svarīga.

Kad mēs vēsu ūdeni lietojam, visbiežāk viņš šķitīs garšīgāks, nekā no krāna remdenais. Tāpēc es iesaku dzert aukstu ūdeni. Un arī ūdenī izšķīdušā gaisa daudzums ir svarīgs, jo vairāk gaisa, jo ūdens it kā garšojot labāk. Tādas ir leģendas un novērojumi.

Cilvēkiem ir priekšstats par ūdeni radies dzīves laikā. Līdz ar to katrs cilvēks ūdens garšu uztver, balstoties uz savu pieredzi, un viņš gaida, ka garšos līdzīgi. Jāsaprot, ka arī katrā Latvijas pilsētā ūdens ir savādāks, jo nāk no citiem pazemes slāņiem, ir cits minerālu sastāvs, un tas var būtiski atšķirties. Man arī personīgā pieredze, visu jaunību pavadot Liepājā, es dzēru ļoti sāļiem bagātu ūdeni ar izteiksmīgu garšu, pārceļoties uz Rīgu, es nevarēju ūdeni iedzert no krāna, jo vienkārši tas ir pilnīgi ar citu sastāvu, pilnīgi ar citu garšu. Tas analogs varētu būt, ja mēs kožamies ābolā, mēs zinām, ko mēs sagaidām, balstoties uz pieredzi. Ar ūdeni tieši tāpat, ja mēs visu mūžu esam dzēruši vienu konkrētu ūdeni, mēs gaidām, ka garšos tāpat. Bet balstoties uz sāļu saturu, katrā pilsētā viņš būs savādāks.

Un kādi ir stāsti un mīti par ūdeni?

Sandis Dejus: Ūdens mums ikdienā ir vajadzīgs, bez kā mēs varam izdzīvot. Līdz ar to tam seko milzīgas biznesa iespējas un milzīgi daudz mārketinga triku un leģendu. Protams, ūdenim var piemist kaut kādas emocionālas īpašības, bet tai pašā laikā ļoti daudz

mārketinga speciālisti tieši balstās uz šādām neizmērāmām, nepārbaudāmām lietām, kuru gadījumā vairāk tiek tirgots šis stāsts vai leģenda par ūdeni, nevis pats produkts. Pasaulē aptuveni 50 - 70% gadījumu pudelē ir tieši tādas pašas kvalitātes ūdens, kā krānā. Pilnīgi identisks ūdens, līdz ar to mēs tirgojam nevis ūdeni, bet stāstu.

Atšķirība ir cenā ir simts līdz pat 600 - 700 reižu. Un mani favorītūdeņi ar attiecīgām leģendām, protams, mums ir šis ūdens "ar atmiņu", kas ir lielisks.

Ūdenim ir fantastiska atmiņa. Kā gan savādāk viņš katru ziemu atcerētos sasalt un pavasarī atkust. Līdz ar to viņam atmiņa tomēr pastāv. Tas nav zinātniski pierādīts.

Ir arī dažādi citi šie „jautrie” ūdeņi, kā, piemēram, diētiskais ūdens, kurā nav kalorijas. Bet es nezinu nevienu, kurā ir. Vai vegāniskais ūdens, kurš tad acīmredzot nav zivīm pārāk tuvu bijis. Ir dažādi stāsti, kur cilvēki mēģina nopelnīt vienkārši uz šīm neizmērāmajām lietām, tāpēc mēs kā zinātnieki cenšamies lauzt šos mītus, šīs leģendas, lai cilvēki izvērtētu objektīvi to, ka tas ūdens ir viens un tas pats, analīzes ir identiskas, tikai tam klāt ir fantastisks stāsts un ir mazliet interesantāks noformējums.

 

Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus nāk no Liepājas. Ieguvis bakalaura, maģistra un doktora grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās Rīgas Tehniskajā universitātē. Daļu no studiju gadiem pavadījis, studējot un stažējoties Skandināvijas augstskolās.

Jau vairāk nekā 15 gadus Sandis arī strādā Rīgas Tehniskajā universitātē arī strādā, sākotnēji kā asistents, vēlāk jau kā pētnieks un kā vadošais pētnieks.

Savulaik Sandis dibinājis uzņēmumu SIA “Feksis”. Viņš ir arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, kā arī viens no ūdens tehnoloģiju uzņēmuma “Waterson Technologies” līdzdibinātājiem un valdes locekļiem.

Sandis piedalījies daudzos nozīmīgos pētījumos un projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tuvinieki Sandi vērtē kā ļoti sirsnīgu cilvēku ar izcilu humora izjūtu. Brīvajā laikā viņam patīk darboties ārā -  tīrīt sniegu un pļaut zāli.