Tautieši ārzemēs. Nu jau pierasti runāt par latviešiem aiz okeāna vai tepat Eiropā, bet šoreiz Monopols pieņem sveicienus no Krievijas. Kā klājas mūsējiem lielajā kaimiņzemē, šī vakara sarunā vaicāsim Sanktpēterburgas latviešu nacionālās kultūras autonomijas vadītājai, Latviešu biedrības "Daugava" Sanktpēterburgā valdes loceklei, Sanktpēterburgas valsts ekonomiskās universitātes pasniedzējai, psiholoģei Margaritai Vovkai.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Tomēr nekad neesmu nožēlojis, ka atgriezos dzimtajā pilsētā. Tagad esmu jau daudzus gadus pensionārs, bet strādāju kā lektors Liepājas Universitātē.
Klausoties Margaritas man kļuva žēl latviešu, kas tur ir palikuši, jo nekur nav tik labi, kā Dzimtenē!
Pulkovas astronomiskās observatorijas astronoms Korotcevs latviešu biedrībā ieradās ar vārdiem latviešu valodā: "sveiki, es esmu jūsu okupants."
Viņš tika iesaukts dienēt PSRS armijā 1939. gadā un vasaras nometnē Pleskavas apgabalā kareivjiem politmācībās tika stāstīts, kādas fašistiskas valstis ir Baltijas valstis un mūsu uzdevums ir atbrīvot darbaļaudis no verdzības bagātniekiem. Tad viņi iegājuši Baltijā Lietuvā un cauri Lietuvai - Latvijā. Poļitruki pirms tam skaidrojuši, ka "jūs ieejiet ienaidnieku zemē, uz jums var šaut no slēptuvēm, no ēkām, nedzeriet ūdeni no akām un neņemiet ēdienu no iedzīvotājiem, jo tas viss ir saindēts. Komandieriem bijušas kartes, kurās Baltijas valstis jau bijušas attēlotas PSRS sastāvā.
Viņš dienējis Rīgā. Kad Latvijā ienāca Vācijas armija, poļitruki un komandieri aizbēguši un kareivji palikuši Vācijas armijas gūstā. Nometne bijusi Rīgā. Pēc kāda laika vāciešiem apnicis barot šos gūstekņus un Latvijas zemniekiem tos atdevuši kā laukstrādniekus. Tā viņš nokļuvis kādā Latgales zemnieku saimniecībā. Turpmākos kara gadus viņš atcerējās kā laimīgi nodzīvotus, jo saimnieki uzņēmuši sirsnīgi kā palīgu darbos. Viņš kopā ar latviešiem svinējis Līgo svētkus un Ziemassvētkus. Latviešu biedrībā mums Korotcevs nodziedāja "Lido mazā kaija" un citas dziesmas latviešu valodā.
Manā darba vietā rūpnīcā arī atradās divi cilvēki, kas, zinādami, ka esmu latvietis, paši pastāstīja par līdzīgu kara gadu pārdzīvošanu latviešu zemnieku mājās. Neviens nebilda nevienu sliktu vārdu par tiem.
Tagad ik pēc dažiem gadiem apciemoju Pēterburgā savus bērnus un mazbērnus. Visi tie ir apmeklējuši mani Latvijā. Pašlaik es pat nespēju iedomāties, kā varētu dzīvot tagad Pēterburgā !!!
Imants Mackus
Liepājā
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X