Manās gleznās nekas nav izdomāts, tik kaut kur redzēts, piedzīvots un kopā salikts. Šovakar Monopolā māksliniece, kurai ir savs dārzs un 60 kvadrātmetru darbnīca, bet viņas darbi gan dodas tālāk un paši atrod laimi visā pasaulē. Gleznotāja Sigita Daugule.

"Cilvēki skatoties redz to, ko zina. Vajag vienkārši skatīties uz visu kā uz kaut ko jaunu, nevajag iziet no saviem aizspriedumiem, skatoties uz pasauli," mudina Sigita Daugule.

Bet stāstot par muzeju apmeklējumiem un mākslas darbu iepazīšanu izstādēs, māksliniecei ir skarbs viedoklis par tiem, kas vēlas tikai ieskriet izstādē un nofotografēties pie darba. Viņa norāda, ka cilvēki šobrīd uz pasauli pārsvarā skatās caur mobilo telefonu.

"Mēs bijām ar Māri Čačku un Vinetu Kaulaču Vīnē.

Tur bija fantastiska Breigela [mākslinieks Pīters Breigels] izstāde. Un lai cik tā izstāde nebūtu burvīga, es izgāju ārā ar mielēm un drausmīgi nikna, jo būtībā tu nevari apskatīties darbus. Pie katra darba stāv milzīgs pūlis ar idiotiem, un tā vietā, lai uz to darbu skatītos, viņi tos darbus fotografē un taisa pie viņiem selfijus," stāsta Sigita Daugule.

"Ja pie Eifeļa torņa viņi man netraucē, lai viņi fotografējas no rīta līdz vakaram, tad muzejā, kur es eju kā profesionālis un tomēr ar ļoti lielu interesi un pietāti gribu apskatīt šos darbus, kurus man, iespējams, nekad mūžā vairs nebūs iespēja redzēt šādā komplektācijā, es to nevaru izdarīt tāpēc, ka tur ir pilns ar muļķiem."

Stāstot par saviem darbiem, māksliniece atklāj, ka ir saskārusies ar cilvēku aizpriedumiem un neizpratnes jautājumu - kas tu saķēpāts. Jaunākās izstādes “Glezniecība” laikā mākslas stacijā "Dubulti" pāris apmeklētājas pat vērsušās pie kuratore ar jautājumu, kāpēc tur kaut kas tāds ir izlikts.

Vedot neklātienes ekskursijā pa savu darbnīcu, Sigita Daugule bilst, ka "principā darbnīca māksliniekam ir tāda ļoti askētiska vieta, baltas sienas, lai nekas netraucē un nenovērš uzmanību, un dziļumā ir noliktava, kurā stāv visi krāmi, gatavās gleznas ieskaitot.

"Lai cik tas nebūtu dīvaini, es ik pa brīdim arī pārskatu. Man ir gadījumi, ka es tā paskatos un domāju - slikti jārauj nost, jādedzina kopā," atklāj Sigita Daugule.

Gleznotāja un mākslas zinātniece Sigita Daugule dzimusi Rīgā, mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvusi mākslas maģistra grādu Induļa Zariņa un Alekseja Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā. Pēc akadēmijas beigšanas saņemtā “KulturKontakt Austria” stipendija sniegusi iespēju dzīvot un strādāt Vīnē.

Desmit gadus vēlāk - 2010. gadā - Sigita Daugule atkal atgriezusies Vīnē, jo kļuvusi par pirmo Latvijas pārstāvi, kura saņēmusi mākslinieku rezidenču programmas “quartier 21” stipendiju. 2012. gadā Sigita ieguvusi nomināciju “Purvīša balvai” par izstādi “Fasādes un Struktūras” Rīgas Mākslas telpā.

Gan Sigita pati rakstījusi par māksliniekiem, gan citi parūpējušies par grāmatu, kas stāsta par Sigitu. 2015. gadā izdota Sigitas Daugules grāmata par gleznotāju Jāni Liepiņu, bet pēc diviem gadiem latviešu un angļu valodā izdota Daces Lambergas un Laimas Slavas biogrāfiska grāmata “Sigita Daugule”.

Māksliniece ir rīkojusi vairāk nekā 30 personālizstādes, tās notikušas Latvijā – Agijas Sūnas mākslas galerijā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, galerijās “Čiris” un “Bastejs” Rīgā, Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī, tāpat arī Austrijā – galerijās Zalcburgā, Vīnē, Hainburgā, kā arī Vācijas pilsētās Ķelnē un Brēmenē.

2020. gada novembrī mākslas stacijā “Dubulti” atklāta Sigitas Daugules līdz šim vērienīgākā personālizstāde “Glezniecība” ar lielformāta eļļas gleznām, kurās ietverta arī mākslinieces interpretācija par Aspazijas kaķiem.

Viņa piedalījusies vairāk nekā 70 grupu izstādēs ne tikai Latvijā, Vācijā un Austrijā, bet arī Slovēnijā, Igaunijā, Francijā, Zviedrijā, Beļģijā, Dienvidkorejā, Krievijā, Polijā, Ķīnā. Sigitas Daugules gleznas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, “Swedbank” mūsdienu mākslas kolekcijā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un Zuzānu kolekcijā, Lučiano Benetona kolekcijā Imago Mundi Itālijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un citās Eiropas valstīs un ASV.

Sigita uzskata, ka arī tad, ja darbos nav atrodams apzināts latviskums, no sevis aizbēgt nevar. Viņa teikusi: “Esam piedzimuši ar savu pelēkā izjūtu un nekad neredzēsim pasauli tā kā grieķis, kuram ir debeszila jūra un debesis. Esam uzauguši tikai šim reģionam raksturīgajā, īpašajā gaismā.”