Žurnālists Jānis Domburs par viņu ir teicis: „Aija Melle, mana vidusskolas klases audzinātāja un latviešu valodas un literatūras skolotāja, prata panākt, ka man viņas pasniegtie priekšmeti patika. Bija viens brīdis, kad, piemēram, visu Veidenbaumu zināju no galvas.”

Par to, ka dienās būs skolotāja, Aija neesot šaubījusies jau bērnībā. Viņas mamma bija Rāvas astoņgadīgās skolas direktore un matemātikas skolotāja, tētis – latviešu valodas un mūzikas skolotājs un klases audzinātājs. Skolā bija arī viņu dzīvoklis.

Tagad, pēc divdesmit Juglas vidusskolas direktores amatā pavadītiem gadiem, viņa turpina aktīvi darboties izglītības nozarē. Aija Melle ir Mūžizglītības un kultūras institūta VITAE padomes vadītāja, pieaugušo izglītības lektore un kvalitātes vērtēšanas eksperte.

Kādam jābūt labam skolotājam?

"Vispirms labam skolotājam noteikti ir jāmīl bērni. Ar to sākam. Jāpatīk visam, ko dara. Jābūt aizrautīgam. Ar prieku. Manuprāt, skolotājam jādodas uz skolu ar prieku un vajadzētu būt satikšanās priekam ar visiem skolēniem, ko viņš māca. Jājūt gandarījums par to, ko šie skolēni sasniedz. Tā mana pirmā sajūta un asociācija," atzīst Aija Melle.

"Tad ir vēl. Labam skolotājam, manuprāt, ir jāprot "iekāpt dažādās kurpēs". Jo ļoti dažādi cilvēki nāk uz skolu, jāsaprot, ka katrs nāk ar savu kontekstu, katrs no savām mājām un neizdomāt, ka es visu zinu, kā vajag labāk.

Jo tālāk es dzīvoju, jo vairāk man šķiet, ka nevajag tā diži mācīt un pamācīt, vajag ļaut, lai viņi paši atrod, uzzina, priecājas un lai tās visas idejas, pat, ja tā ir mana ideja, lai paņem un realizē kā savējās. Tādā ziņā jaunais izglītības saturs ir ļoti atbilstošs.

Skola ir tāda maģiska vieta, es domāju, ka skolā strādā joprojām ļoti daudz lielisku skolotāju," turpina Aija Melle.