Talsu keramiķe Diāna Dzelme. Vai trauki plīst uz laimi arī podnieku darbnīcā?

Vai trauki plīst uz laimi arī podnieku darbnīcā? Kā veidot traukus un kopienu ap sevi? Par to Monopola sarunā ar Talsu keramiķi Diānu Dzelmi.

Vai jums ir kādreiz gadījies sēdēt pie vakariņu galda un brīdī, kad viesmīlis atnes zupas bļodu, tā vietā, lai ķertos tukšot tās saturu, sākt pētīt pašu trauku, jo tas šķiet krietni pārsteidzošāks? Šāds nejaušs pētījums aizveda līdz biedrībai "Ciparnīca" Tals' keramik' un podniecei Diānai Dzelmei.

Raksturojot "Ciparnīcā" tapušos traukus, Diāna Dzelme atklāj, ka savulaik kā darbnīcas darbības virzienu talsenieki izvēlējušies podniecību un tas nosaka to, kādi trauki top Talsos. 

"Līdz ar to mūsu trauki pārsvarā ir funkcionāli, domāti lietošanai," bilst Diāna Dzelme. "Bet, kad mēs sākām apgūt podniecību, ātri sapratām, ka latvietis ir tāds podnieks, kurš domā pirmām kārtām par cilvēku, pamatā par sievieti, lai viņai tas trauks būtu patīkams un lai viņš būtu arī skaists. Pie tā mēs arī strādājam, lai tas trauks būtu pēc iespējas patīkamāks lietošanai, viegli kopjams un arī skaisti izskatītos."

Tāpat svarīgi, lai trauki izskatītos viegli un priecīgi, būtu diezgan askētiski, bez sarežģījumiem. 

"Tāda arī ir mūsu dzīves tāda filozofija - mierīgi, pamatīgi, bet vēlams, bez sarežģījumiem," atklāj Diāna Dzelme. 

Amatniecības tradīcijas Latvijā ir dzīvas, bet Diāna Dzelme to vērtē gan pozitīvi, gan negatīvi. 

"Mans viedoklis ir, ka ļoti attīstīta amatniecība ir sliktas ekonomikas pazīme diemžēl. Pašnodarbināto amatnieku patiešām ir ārkārtīgi daudz," analizē Diāna Dzelme "Es kādreiz domāju, ja, piemēram, visiem tiem cilvēkiem [amatniekiem] piedāvātu normālu valsts apmaksātu darbu ar atvaļinājumu un apdrošināšanu, un pensiju, amatniecības paliktu krietni mazāk. Bet, protams, ir arī ļoti daudz ortodoksālu amatnieku, kuri ļoti mīl savu darbu un netaisās neko mainīt."

Arī sevi Diāna Dzelme pieskaita ortodoksāliem māksliniekiem, kura ne tikai veido funkcionālus traukus, bet bieži arī kaut ko rada tikai skaistuma vārdā.

"Pareizi ir, ja mākslinieks atrod savu rokrakstu un atrod savu pircēju, viņš to ražo un pārdod, un dzīvo, cepuri kuldams. Ja, man iepriekšējā vakarā uznāk kaut kāda ideja, es otrā dienā vienkārši to taisu, neskatoties ne uz ko. Tas varbūt nav ļoti pareizi. Bet keramika ir tik interesanta, ir tik daudz visādu veidu, kā vēl kaut ko var izdarīt, ka man liekas, būtu žēl nodzīvot dzīvi un neiepazīt visus tos paņēmienus. Līdz ar to ik pa laikam ir eksperimenti," atzīst Diāna Dzelme.

Raidījumā skan:

1. N. Bumbiere, G. Freidenfelds – "Ūdensnesējs"
2. Grupa Krasts, A. Veismanis – "Pēc pusnakts"
3. E. Vēbere un E.V. – "Ir par maz"