Arī tad, kad viņa piezvana, var redzēt viņas smaidu. Ar vitālu enerģiju un dzīvesprieku viņa dodas ikvienā darbā un atbalss ir tikpat spēcīga, kā viņas izteiktais vārds. Latviešu stiliste un tērpu māksliniece Evija Dāboliņa.

"Brīdī, kad cilvēks ir uz skatuves manā tērpā, tā ir bijusi sadarbība, (..) Tad iestājas svētku sajūta man pašai. Tie ir svētki man," atzīst Evija Dāboliņa.

Bet skatuves tērps un svētku tērps - tās taču ir divas dažādas lietas?

Evija Dāboliņa: Es tomēr arī skatuves tērpu nosauktu par svētku tērpu. (..) Ir savādāka jau pati būtība un jēga tajā radīšanas procesā [skatuves tērpam], un to tiešām nevar izmērīt ne pogā, ne vīlē. Bet ir bijusi jēga un saturs, kāpēc skatuves tērpam ir kaut kāds pienesums.

Šie īpašie tērpi rodas savādāk, tur ir tā starpība. Ar citu enerģētiku. Arī kāzu tērpi ir svētku tērps, bet tur varbūt tā loma, tas, ko grib pateikt apkārtējiem kāzu viesiem, varbūt ir diezgan tāda vienkāršāka un skaidrāka. Tur pretī tie, ko es saucu par šiem skatuves tērpiem, tur tomēr nes tēlu un būtību, pasākuma būtību.

Tu, radot tērpu, klausies mūziku. Kā mūzika tev palīdz radīt tērpu?

Evija Dāboliņa: Tā ir puse no tā tērpa. Es vispār saku, ka man ir muzikāli tērpi. Es klausos mūziku tad, kad tērps top un pārsvarā jau visi šie tērpi, kas tomēr, es tagad arī tā kritiski skatos pagātnē, tomēr ir visi saistīti ar mūziku. Kaut kādā veidā mūzika ir bijusi klāt, vai skanējusi dejotājiem fonā vai izpildītāji, diriģenti, komponisti. Tā ir mūzika. Mani tērpi dzied. Viņi dzied.

Latviskais kods. Vai vari formulēt, kāds izskatās latviskais kods arī mūsdienās? Kas atšķir tērpu ziņā mūs no citām tautām?

Evija Dāboliņa: To var pateikt tikai... Īstais latvietis starptoņos. Gaumes izjūta, salikumi, raksti, formas - tas viss. Jā. Bet ir tas latviskais kods, kas īsti ir nedefinējams. Arī es, radot tērpu, zinu, ka tas tērps latvisks. No kurienes man tas nāk, to es pat nevaru izskaidrot. Tā ir dzīvesziņa, ko man ir devušas paaudžu paaudzes, ko es nesu līdzi. Kā tas beigās izpaužas, to ir ļoti grūti definēt.

Kods tur ir. Jā, es varu par par detaļām runāt, teiksim, nāk vīri pelēkos svārkos, bet tas, kas man ir sanācis, tās ir pelēkas frakas. Nameja gredzens virsaiša pirkstā, man tā ir Nameja pinuma sudrabsprādze kakla apkaklēm. Tās ir lietas, kas transformējas un caur mani rodas tā jaunrade, jauns darbs, bet ņemot kaut kādus ļoti būtiskus stūrakmeņus, ko es nevaru viņus nodefinēt, bet es viņus zinu, atpazīstu.

 

Par modes mākslinieci Evija vēlējās kļūt jau 1. klasē.

Evijai ir bakalaura grāds modes dizaina specialitātē, ko ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Zināšanas papildinājusi Londonas Sv. Mārtiņa Mākslas un dizaina koledžā un Hamburgas Modes augstskolā. Evija skolojusies arī Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un latviešu folkloras programmā.

Karjeras laikā Evija veidojusi tērpus ērģelniecei Ivetai Apkalnai, dzejniecei Mārai Zālītei, dziedātājai Marinai Rebekai, diriģentam Ivaram Cinkusam, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”. Evijas klientu lokā ir arī “Auļi”, “Raxtu raxti” un citi ievērojami mākslinieki.

Evija radījusi tērpus arī dažādām izrādēm, deju lieluzvedumiem, TV raidījumiem un filmām.

Ārpus tērpu darināšanas Evija savulaik strādājusi arī par modes lapu redaktori un veidojusi iknedēļas “Modes apskatu” radio.

Evijas darbs vairakkārt arī atzinīgi novērtēts - saņēmusi Grand Prix Baltijas valstu festivālā “Mode. Māksla. Mūzika” kategorijā “Karnevāls”, kategorijā “Džezs”. Aizvadītajā gadā žurnāls "Pastaiga" ierindoja Eviju arī latviešu sieviešu sasniegumu Topā- 2023 "Viņas ir izcilas!".