Jānis Šīre ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes  un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes viesdocētājs. Viņa vadībā Eiropas Savienības vides un klimata programmas ietvaros tiek īstenots projekts „LIFE GoodWater IP”, kurā, lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, apvienojušās 19 organizācijas.

Lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām, kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Šī projekta galvenais mērķis ir iekšzemes ūdeņu kvalitātes uzlabošana, izstrādājot un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus.

Sarunā Jānis Šīre atklāj, ka bērnībā vēlējies kļūt par vilciena mašīnistu, vadīt vilcienu un apsvēris iespēju mācīties pēc 9. klases Dzelzceļa skolā. Bērnībā skrējis pie dzelzceļa, cēlis roku, lai vilciens uztaurētu, tas šķitis ik interesanti. Tomēr klases audzinātājas un vecāku mudināts izvēlējies mācības vidusskolā. Tagad viņš atzīst, ka vides aizsardzība ir viņa dzīvesveids ne vienkārši darbs.

Vērtējos klimata izmaiņas un vides situāciju Latvijā un komentējot tautasdziesmas rindiņu "pati Rīgā ūdenī", Jānis Šīre atzīst, ka mums katastrofāli plūdi un izmaiņas, cerams nebūs. 

"To nekad nevar precīzi paredzēt, jo liela daļa lietu, kas saistīti ar plūdiem, saistīti ar intensīvākiem nokrišņiem. Tas, ko varam skatīties prognožu kontekstā, varam skatīties, kā lietas mainīsies un izvērtīsies.

Kopumā nokrišņu daudzums Latvijā palielināsies, bet plūdu riski, kas saistās ar pavasara paliem, samazināsies, kaut arī ūdens varbūt nolīs vairāk, bet nebūs ziemas tik aukstas ar sniegu, nebūs tik daudz sniega, no kā tam ūdenim tajā [pavasara] sezonā rasties, viņš vienkārši aiztecēs jau pa ziemu," norāda Jānis Šīre. "Ledus sastrēgumu varbūtība varētu palielināties,

jo temperatūra ap nulle grādiem rada vižņus un sekmē ledus sastrēgumu veidošanos, tad var rasties tāda situācija, kāda bija Jēkabpilī ne tik sen. Šis riska veids atkal palielinās."

Savukārt tiem, kas dzīvo piejūras un upes grīvu teritorijās var pieaugt plūdu risks vējizplūdu dēļ. Tas saistīts ne tikai ar ūdens daudzumu, bet arī vēja virzienu un stiprumu jūrā. Vējš spēj ūdeni iekustināt un "iestumt" sauszemē. Spēcīgās vētrās var rasties applūšanas risks.

Vēl jārunā par nokrišņu plūdu risku, kas ir intensīvs nokrišņu daudzums īsā laikā periodā. Līdzīgi kā tas bija aizvadītajā vasarā. Šādi plūdi ir grūti paredzami, tie var notikt jebkur.

Eksperts gan atzīst, ka dzīvojam salīdzinoši pasargāti, bet krasās izpausmes noteikti varētu pastiprināties un tam ir grūtāk sagatavoties.

 

"Lēnas pārmaiņas ir iespējams paredzēt, straujās - tas ir cits stāsts," uzskata Jānis Šīre.

Vēl eksperts norāda, ka klimata pārmaiņas it sevisķi vasarās vairāk ietekmēs upes.

Par atbildīgu dzīvi pie upes un projektu „LIFE GoodWater IP” saruna arī raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījumā skan:

  1. Jumprava. "Bīdenmeijers un nāve"
  2. Dzelzs vilks. "Tu vilki nakti"
  3. Depeche Mode. "Enjoy The Silence"