Andris Bite ir Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma SIA „Karavela” līdzīpašnieks. Viņš uzskata, ka šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai.

Jautāts, kāpēc piekrita kļūt par Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, Andris Bite atzīst, ka viņam ir sapnis un ambīcijas, ka var panākt to, ka  valsts un bizness var strādāt uz vienu mērķi un kā viena komanda.

"Es uzņēmēji sabiedriskajā dzīvē biju iesaistījies jau pirms tam, dažādās mazākās sabiedriskās organizācijās, gan Zivrūpnieku savienībā, gan Pārtikas uzņēmumu federācijā, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Sapratām, ka katrā no šīm organizācijām, it sevišķi tām mazākajām, ir savi griesti, kurus tu vari sasniegt attiecībās ar valsti. Un ir labi piemēri, ka ir izveidojusies laba sadarbība, ka tiešām var teikt, ka abas puses strādā vienam mērķim. Tas bija, kad Zivrūpnieku savienībai kopā ar Zemkopības ministriju, mēs tiešām izdarījām daudzas labas lietas, gan grūtos laikos nozari izglābām kopā, gan arī visā pasaulē tirgojam savu produkciju. Ne tikai mans uzņēmums, bet arī arī citi mani kolēģi. To pašu var izdarīt lielākā mērogā, visā valsts līmenī. Un piekrītu, varbūt nedaudz neapdomīgi tiešām savu laiku plānojot, piekritu pretendēt uz šo amatu, jo domāju, ka to mēs varam panākt arī lielā mērogā," norāda Andris Bite.

Ar uzņēmēj darbību dažādās izpausmēs Andris Bite ir bijis saistīts jau gadu desmitiem. Viņš stāsta par dažādiem ģimenes piepelnīšanas veidiem jau padomju laikos, gan audzējot puķes, gan cūkas un kāpostus, kas vesti tirgot uz Krieviju.

"Tad jau vidusskolā šašliku tirgoju Rumbulā. Pats savu biznesu kopā ar draugu uzsākām. Vienmēr ir bijusi tāda vajadzība," atminas Andris Bite.

Uzņēmumā "Kaija" viņš sācis strādāt pirms 25 gadiem, tur viņu aizsūtījusi mamma.

"Jau mācījos otrajā kursā universitātē. Laikam pārāk daudz ballējos un vēl citus darbus darīju vēl papildus, ne īpaši likumīgus no šodienas skatu punkta, saistītus ar mazo biznesu. Līdz ar to mani aizsūtīja strādāt, lai esmu pie vietas," stāsta Andris Bite. "Aizgāju uz ļoti mazu, salīdzinoši, algu, pie tiem ienākumiem, kādi man bija tajā laikā, bet nu nenoturējos un ar laiku iepatikās. Es varu strādāt par tirdzniecības pārstāvi, braukāju pa veikaliem Latvijā, mēģināja pārdot "Kaijas" produkciju. Tā es arī neesmu no tā uzņēmuma nekur ticis ārā vairāk."

Vaicāts, kas ir vajadzīgs, lai bērni izaugtu par krietniem cilvēkiem, Andris Bite atzīst, kā ir jāmēģina maksimāli daudz bērnus ņemt līdzi un rādīt, ko dara pieaugušie darbā, sabiedrībā. Lai skatās un mācās, un redz gan labo pusi, gan grūto pusi. Meitenes, izņemot jaunāko, arī strādā vasarās tēta uzņēmumā.

"Viena no lietām, kā es uzskatu un kā es arī esmu audzināts, ka ir jāiemāca strādāt. Jo es dzīvoju pēc principa,  ka cilvēka viens no galvenajiem uzdevumiem ir strādāt dzīvē. Vienalga, vai tas ir intelektuāls, fizisks, vai kāds darbs, bet ir kaut kas visu laiku jādara. Tā man liekas, iespējams, ka daudzi uzskata pilnīgi savādāk, ka cilvēks ir paredzēts priekam un atpūtai un jāstrādā tik daudz tikai, lai pietiktu būt paēdušam un tur dzīvot, bet es savādāk uzskatu," vērtē Andris Bite.

Pirms astoņiem gadiem kādas ģimenes skumjais stāsts pilnībā mainīja Andra un viņa sievas Ivandas dzīvi, jo bez ilgām pārdomām tika pieņemts lēmums dāvāt ģimenes siltumu četrām māsiņām. Tā vienas dienas laikā divu cilvēku ģimene pārtapa par sešu cilvēku ģimeni, kurai pēc diviem gadiem pievienojās vēl viena māsiņa.

Par lēmumu pieņemt ģimenē četras māsiņas, Andris Bite bilst īsi - tas ir forši!

"Brīnišķīgi, un lēmums bija pieņemts ļoti ātri un īpaši nedomājot. Nevienu dienu pa to nenožēloju. Manuprāt, pārāk ilgi šādas lietas nevar analizēt, likt plusus un mīnusus. Jutu, ka vajag to izdarīt, jutu, ka tas brīdis ir pienācis un tā palīdzība bija nepieciešama, vai iesaiste tūlīt," stāsta Andris Bite.

Lēmumu pieņēmuši apmēram stundas laikā.

"Vienīgais, kāpēc es par to esmu gatavs runāt un runāju, ir tāpēc, lai iedrošinātu varbūt kādus citus cilvēkus to izdarīt. Jo pēc savas pieredzes varu teikt, ka tas nav ne grūti, ne problemātiski. Tikai prieks un forši. Protams, grūtības kā jebkurā ģimenē, vienalga kādā," vērtē Andris Bite.

Ivanda un Andris ar savu paraugu cenšas rādīt, kas ir darba tikums, tāpēc meitenes tiek iesaistītas pilnīgi visos darbos. Pērnajos Ziemassvētkos „Latvijas Lepnuma” balvu nominācijā „Ģimene” saņēma mīlestības pilnā Bišu ģimene no Ķekavas novada, kuri dāvājuši mājas četrām meitenēm, kā arī daudz palīdzējuši citiem.