Valodas pētniece Gunta Kļava: Par valodu vienmēr visiem ir viedoklis

Gunta Kļava ir valodniece, sociolingviste, Latviešu valodas aģentūras pētniece un LU Lībiešu institūta vadošā pētniece. Valodniece sastādījusi un rediģējusi vairākus pētījumus par valodu situāciju Latvijā, kā arī pētījusi lībiešu valodas apguves un attīstības iespējas. Latviešu valodas aģentūra izveidojusi arī „Mūsdienu urbāno vārdnīcu”, kurā redzams, ka rusicismus un ģermānismus lielākoties nomainījuši anglicismi.

Gunta atzīst, ka „Lai valoda būtu dzīva, tajā ir jābūt visam: lamu vārdiem, poētismiem, terminiem. Tā ir jālieto visās jomās. Tas ir stāsts vairāk par to, kādas ir mūsu zināšanas, kad, kur un kāpēc mēs kādus valodas elementus izvēlamies savā saziņā.”

"Valoda dzīvo sabiedrībā, un paši valodas runātāji izlemj laika gaitā, kas paliek valodā, kas nepaliek. Un valodnieks pētī to, kas notiek," skaidro Gunta Kļava. "Valodnieki var ieteikt, var paskaidrot, vairot zināšanas par šiem procesiem.

Valoda ir ļoti sensitīva. Par valodu vienmēr visiem ir viedoklis tieši tādēļ, ka valoda ir kaut kas tāds, kas tev ļoti pieder, katram mums individuāli. Bieži vien mums liekas, ka mēs, katrs indivīds, esam ļoti liels speciālists. Un ir tā [pareiz], kā ir manā valodas izjūtā vai manā valodas apziņā."

"Visbiežāk problēmas ir tajā, ka mēs nezinām kaut ko. (..) Vajadzētu vairot zināšanas par to, kā ir latviešu valodā," uzskata Gunta Kļava. "Drīzāk valodas vide, kurā cilvēki atrodas, valodas pasaule, vai cilvēks bieži lieto [vārdus], vai cilvēks lasa, vai cilvēks klausās valodā, vai valodas vide viņam apkārt ir ļoti šaura ar maz vārdiem. Pasaulē daudz interesantu pētījumu, ka mūsu ikdienas aktīvajā leksikā vai vārdu krājumā, vai arī izteiksmes veidā var būt ļoti maz vārdu. 

Viens no interesantākajiem pētījumiem, ko es esmu lasījusi, ir par vienu vīrieti Lielbritānijā, kura ikdienas vārdu krājums ir 300 vārdu. Un tas ir ļoti maz. Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēks zina tik maz vārdu. Nē, mūsu pasīvais krājums ir daudz plašāks un daudz lielāks.

Bet tā valodas vide ir ļoti šaura, un līdz ar to arī, ja tev nav iespējas papildināt un arī lietot droši vien to valodu."

"Tīri resursu ziņā latviešu valodai sacensties ar angļu valodu ir ļoti neiespējami. Tam ir vajadzīgs liels finansējums, lieli cilvēkresursi. Tas ir ļoti ietekmīgs mūsu dzīves elements, kas maina mūsu valodu. Un ne tikai leksikas līmenī, jo leksikas līmeni to mēs redzam ļoti labi. Tas ir arī brīvākais valodas līmenis, kurā pārmaiņas notiek ļoti intensīvi," norāda Gunta Kļava. "Bet noteikti arī tajā, kā mēs veidojam teikumus, vai tajā, kā mēs uztveram pasauli. Arī fonētikā un daudzos citos līmeņos. Tas tiešām ietekmē valodu."

Raidījumā skan:

1. Biruta Ozoliņa – "Nataki spūļeite bez skrīmesteņja"
2. Sigma – "Aiz naida"
3. Trad. Attack! – "Armasta mind"
4. Elīna Ose – "Sadā, vīm, sadā"