Roberto Meloni dzimis Itālijā, Ardaras pilsētā Sardīnijas salā. Viņš savā ģimenē ir jaunākais no pieciem bērniem – pastarino – viņam ir trīs māsas un brālis. Roberto ar izcilību beidzis Sasāri universitāti specialitātē „Svešvalodas un literatūra”, pēc tam ieguvis stipendiju un iespēju ceļot uz Rīgu, kur vēlāk palicis uz dzīvi. Latvijā viņš pazīstams kā dziedātājs, dažādu TV šovu un izklaides pasākumu vadītājs, divas reizes pārstāvējis Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Tā kā Roberto jau ir divkārša Eirovīzijas pieredze, viņš šī gada Latvijas pārstāvim Donam vēl ļauties.

"Man gribētos viņam teikt - ļaujies, neierobežo sevi, bet ļaujies!" bilst Roberto Meloni. "No otras puses, es nesen redzēju, ka viņš jokojas. Viņš ir izcils dziedātājs, viņš ir izcils mākslinieks, manuprāt, viņam veras vaļā pārējās "čakras". Tur ir nedaudz trakulīgi jābūt. Nevajag sēdēt savā būdiņā."

"Mēs bijām sagatavojušies, katrai intervijai bija tēma, pārsteigumi, balvas. Tā jāiet uz Eirovīziju, jo tu nepārstāvi sevi. Tas svarīgi. Tu pārstāvi Latviju. Neesi iedomīgs, bet atceries, ka tās trīs minūtes ir tava seja, tava balss un arī tavi pienākumi, tavs sasniegums, bet tu esi tur uz skatuves Latvijas vārdā," turpina vērtēt Roberto Meloni. "Kā man trīcēja kājas tās trīs minūtes, bet tas bija viens no skaistākajiem piedzīvojumiem manā dzīvē."

Roberto arī strādā kā skolotājs, māca itāliešu valodu un atzīst, ka ir stingrs. Reizēm arī stingrs un paškritisks pret sevi. 

"Man gribas, lai mani studenti lepojas ar savu skolotāju. Reizēm paškritika ir vajadzīga, reizēm nē, bet svarīgs ir draugu loks, kam vari paprasīt, kā bija. Tad gandrīz vienmēr dzirdēsi īstu un godīgu viedokli," atzīst Roberto Meloni.

Roberto darbojas arī Latvijas teātrī: tēlojis galvenās lomas mūziklos „Vestsaidas stāsts”, „Nožēlojamie” un „Robinsons Kruzo”.

Pats atzīst: „Esmu šeit jau vairāk nekā 20 gadus. Es gribu būt šeit. Jūtos te ļoti labi. Ja tu esi labs cilvēks, centīgs, strādīgs, izturies ar cieņu pret cilvēkiem un zemi, kur atrodies, tevi nevar nemīlēt. Kad latvieši tevi pieņem, viņi tevi mīl un ciena”.