Viņš pats ir kā viduslaiku universālais mūziķis, jo sevī apvieno gan zinātnieku, gan izpildītājmūziķi, kurš bieži koncertē kopā ar paša vadīto vokālo grupu “Schola Cantorum Riga”. Viņš ir arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, daudzu publikāciju autors un pieprasīts lektors dažādos senās mūzikas kursos un konferencēs Latvijā un ārzemēs.

Sagaidot Mūzikas Akadēmijas simtgadi, rektors un profesors Guntars Prānis secina: „Latvijai un mums visiem kopā ir ļoti gaiša nākotne. Mums aug fantastiska jaunā maiņa, mums ir izcili jaunie talanti, par kuriem plašāka publika vēl nav uzzinājusi. Bet man jau ir prieks un gandarījums - jo tā ir zīme, ka ir vērts strādāt, iet un darīt.”

“Nezinu nevienu mākslu augstskolu rektoru, kas teiktu, es tagad pārstāju būt mākslinieks vai mūziķis, būšu tikai administrators. Tā ir tā lielā gudrība, kas man būtu nepieciešama, un tā ir nepieciešama katru dienu, ir savienot šos abus procesus,” vērtē Guntars Prānis.

“Caur to, ka es pats esmu radošos procesos, sadarbojos ar kolēģiem, uzstājos vai pētu kaut ko, caur to man ir saikne ar šo ārkārtīgi noslēpumaino un brīnišķīgo pasauli – radošo pasauli. Tas var notikt tikai mijiedarbē, es nevaru būt administrators un mācīt no kāda augstā plaukta, kā tev būs darīt vienu vai otru radošu aktivitāti.

Tas ir loģisks process un loģisks kopsakars, kas savu piepildījumu gūst arī pasniedzēja darbā, no kura arī, protams, nav iespējams un arī nedrīkst atteikties. Kā es varu vadīt augstskolu, Mūzikas akadēmiju, ja es nezinu, ko students domā, ar ko viņš elpo, ar ko viņš ceļas, kāds ir viņa humors, kādi ir viņa jautājumi. Tikai tā es varu apmēram saprast, kā mums kopā virzīties tālāk.”