Dailes teātra mākslinieciskais direktors, filmu, teātra un operas režisors, Latgales kultūrtelpas aktīvists un vienkārši cilvēks ar viedokli – Viesturs Kairišs. Saruna par latgalisko un latvisko, par vērienu un plašu skatienu. Par brīvību un mūsu atbildību tajā.

"Es svētkus baigi nesvinu, bet pēdējos gados esmu novērojis, kā man ļoti patīk šī nedēļa no 11. novembra līdz 18. novembrim, jo šajā ārkārtīgajā novembra tumsā, un es pat domāju, ka novembris būtu pirmais mēnesis, kurā jābēg no Latvijas uz kādiem dienvidiem. Bet tieši šī nedēļa ir ar kaut kādu cilvēku gaismas apliecinājumu," sarunā atzīst Viesturs Kairišs.

"Es, piemēram, nenēsāju nekādas sarkanbaltsarkanas lentītes, arī Latgales... Man nepatīk to darīt. Tā ir mana sajūta. Bet tie cilvēki, kas to dara un tā apkārtējā sajūta man uzlabo sajutu. Man patīk atrasties šajā nedēļā Rīgā, Latvijā. Un tajā tumsā es tiešām šo saskatu kā diezgan, es pat teiktu, svētīgu gaismu.

Es nevaru apstrīdēt - Latvija kā valsts ir kaut kas ļoti, ļoti nozīmīgs un tā ir neapspriežama lieta, kuru nevaru ignorēt, lai arī neesmu valsts pasākumu biežs viesis un apmeklētājs un veidotājs. Bet tas ir svarīgi. Man tiešām šī nedēļa novembrī kaut kā ir svarīga, ka tā mazliet piepaceļ šo drūmo, melno, īpaši ja nav sniega, kas ir realitāte, noskaņojumu."

 

Raidījumā skan:

  1. Laurie Anderson. "To Circle The World / I See Something Shining / Take-off" (albums "Amelia")
  2. Ūga. "Nelegālais bizness"
  3. Jānis Šipkevics. "Fliehe Mein Freund | Zarathustra" (dziesma no izrādes „Dailes kanons”)