Labam vijolniekam vajag labu vijoli, un tas jau ir mākslas darbs. Šovakar Monopolā tiekamies ar amatnieku, meistaru un mākslinieku, kurš savus darbus sen vairs neskaita. Vijoļu meistars Juris Jēkabsons.

Juris Jēkabsons ir uzbūvējis 23 instrumentus. Viņš ir arī restaurators un atzīst, ka tikai jaunu instrumentu izgatavošana viņu garlaikotu.

"Noliek divas vijoles blakus, abām uzkāpj ar kāju un katra saplīst savādāk. Atrast to, kā sataisīsi to un kā sataisīsi to, un kā vispār šito plaisu sataisīsi tā, lai nevarētu redzēt pēc iespējas, tas ir tas, kas pievelk," atklāj Juris Jēkabsons.

"Vēl ir atbildība. Ja es taisu vijoles, es varu krāsni kurināt ar vijolēm, ja man tāda luste ir. Bet ja es paņēmu viena cilvēka vijoli, sevišķi meistara vijoli, tad man ir atbildība gan pret to cilvēku, gan pret to meistaru, kurš to vijoli varbūt 200 gadu atpakaļ ir taisījis. Tieši tā atbildība uzliek pienākumu strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Tur katra plaisa, katrs plīsums ir pavisam savādāks un tur ir radošais moments. Vijoli būvējot, tas radošais moments ir pirmajām 10 vijolēm varbūt, pēc tam tas radošais moments noplok.

Vēl mūsu apstākļos, kad naudu vajag pie tā visa klāt, tad tas radošais moments aiziet kaut kur dikti tālu no tā visa un rodas fabrika."

Latvijas vijoļbūves vecmeistaru Juri Jēkabsonu dzīves ceļi mūzikas pasaulē ieveduši jau bērnībā - mācījies Pļaviņu mūzikas skolā, vēlāk arī Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Heini Ellera mūzikas skolā Tartu. Apguvis vijoļspēli un kontrabasa spēli. Savukārt vijoļu restaurācijas pamatus Juris apguvis Hamburgas uzņēmumā "Georg Winterling".

Sākotnēji Juris darbojies Tartu muzikālajā teātrī "Vanemuine" par kontrabasistu koncertmeistaru. Kopš 1981. gada Juris būvējis vijoles, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma – tās restaurē. 

Juris nodibinājis Latvijā pirmo vijoļdarbnīcu, kas nu jau no maza ģimenes uzņēmuma izaudzis līdz Latvijā lielākajam mūzikas veikalam.

Par sasniegumiem vijoļu būvē un restaurācijā Juris apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni.