Iecere par savas, pastāvīgas ambisoniskās koncertzāles izveidi Zanei Dombrovskai radās maģistrantūrā, studējot audiovizuālo kompozīciju Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijā, kur viņa arī pirmo reizi saskārās ar telpisko skaņu. 5.martā, Ropažu novada Villasmuižā tika uzsākti Latvijā pirmās ambisoniskās skaņas koncertzāles  būvniecības darbi.

„Skaņu muižu 360” veido un attīsta komponiste Zane Dombrovska (Učelniece) ar vīru, nekustamā īpašuma attīstītāju Gunti Učelnieku, kuri pirms pāris gadiem iegādājās muižas kompleksu tieši šādam nolūkam. Tā būs pirmā stacionārā ambisoniskās jeb telpiskās skaņas koncertzāle Latvijā, kas veidos pilnīgi jaunu, nākamās paaudzes mūzikas atskaņošanas un skaņas klausīšanās pieredzi.

"Joprojām ir ļoti grūti pastāstīt to, ko visvienkāršāk būtu ņemt un atskaņot. Bet, lai atskaņotu, ir vajadzīga specifiska skaņu sistēma, kurā var dzirdēt skaņu, kas nav vairs tikai informācija, bet tā ir vesela pasaule," raksturojot ambisoniskās koncertzāles ieceri, stāsta Zane Dombrovska. "Ambisoniska skaņa jeb telpiska skaņa ir vesela skaņu pasaule, kas mūs aptver pa visiem 360 grādiem, no visām pusēm - no augšas, no sāniem. Būtībā to sauc arī par ieskaujošo skaņu. Tā ir citāda sajūta par to, kas vispār ir skaņa pēc būtības."

Idejas īstenošanai iegādāta Villasmuiža pirms trim gadiem, kas vēsturiski bijis Ropažu muižas medību nams. Daudz paši izdarījuši ēkas atjaunošanā un sakopšanā.

"Man šī konkrētā vieta, mūs kopā ar sievu, ieintriģēja, uzrunāja šī vieta ar šo vēsturisko nozīmi, ar iespēju atjaunot vēsturisko elpu šai vietai. Pateicoties Zanes studijām, mēs nonācām pie tās unikālās pieredzes, ko šī vieta varētu dot, ir šī telpiskās skaņas atskaņošana. Tāda Latvijā nav. Protams, kaut kādā mērā tas ir risks, jo nu redzēs, kā tas būs. Bet, no otras puses, tas ir kaut kas unikāls, tās ir inovācijas pasaules līmenī, tā ir iespēja šai vietai un novadam piešķir nelielu pasaules elpu. Un dod iespēju gan Latvijas komponistiem, gan Latvijas studentiem un arī Latvijas klausītājiem vienkārši tiešām izbaudīt to, ko dod šī skaņa," atzīst Guntis Učelnieks.

"Mēs domājam, ka mūsu māja ir dāma. Ir sajūta, ka māja ir dāma. Un ir tā sajūta, ka tiešām ēka gaidīja. Ir tāds teiciens, ka koki aug pa logiem iekšā. Mūsu gadījumā tas ir nevis tēlains apzīmējums, bet tas bija fakts. Tur tiešām auga koki pa logiem iekšā, tur bija džungļi. Kad mēs pirmoreiz skatījāmies, bija jāpāršķir malā krūmi, lai vispār saprastu, kur tad tā ēka atrodas," papildina Zane Dombrovska. "Mēs tieši šogad skatījāmies bildes, un paši brīnāmies, kas mums bija uznācis, kā mēs vispār... No sākuma mēs pat nemaz neteicām īpaši nevienam, mums bija bail atzīties, ka mēs kaut ko tādu esam izdarījuši. Elektrības tur nebija, tas bija vienkārši pamests īpašums."