Inese Danga sabiedrības pašpalīdzības kustībā darbojas jau kopš 1996.gada. Līdztekus mākslas maģistra grādam ieguvusi zināšanas filantropijā Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs. Viņa vadījusi desmitiem apmācību Latvijas labdarības organizācijām, ir autore grāmatai „No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai” un līdzdarbojusies vairāku nozīmīgu labdarības kustību izveidē. Ikdienā vada "Ziedot.lv" Pieaugušo veselības programmu.

Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz.

Kāda šobrīd ir šī situācija, cik tas ir nopietni un cik mēs visi kopā varam līdzēt?

Inese Danga: Problēma tiešām ir ļoti aktuāla, jo "Ziedot.lv"  virtuālās durvis gada laikā ver vairāk nekā 300 cilvēku, kuriem ir kādas veselības problēmas, kuras  viņi ar saviem līdzekļiem nespēj atrisināt. Tātad tās ir dārgas zāles. Vienam tās būs 100 eiro, citam tas būs 20 eiro, bet citam tāss būs varbūt vairāki tūkstoši eiro, pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Šie cilvēki vēršas pēc palīdzības, lai iegādātos zāles, apmaksātu kādu izmeklējumu vai operāciju. Tās ir ļoti dažādas situācijas, kurās tad mēs skatāmies, kā varam ar sabiedrības ziedojumiem šiem cilvēkiem palīdzēt, jo viņi paši to nespēj.

Kāda ir cilvēku atsaucība, un vai mēs reizēm arī nenogurstam no tā, jo liekas, ka ziedot aicina ļoti daudz.

Inese Danga: Jā, tie ziedojumu lūgumi ir ļoti daudz, un tiešām, tas ļoti bieži ir izaicinājums, lai mēs varētu katram palīdzēt. Ja tās ir nelielas summas, tas ir vienkāršāk, bet, ja tās ir lielas summas un tās ir vajadzīgas ilgstošā laika posmā, piemēram, cilvēkam zāles maksā 3000 eiro [mēnesī], tas gadā jau ir vairāk nekā 30000 eiro, un tie ziedojumi ir jāpiesaista regulāri. 

Mēs visi varam iedomāties to cilvēku, kuram rīts un vakars sākās, verot vaļā portālu un skatoties, cik tad man šodien ir saziedots, cik man šorīt ir saziedots, cik man šovakar ir saziedots. Tu esi visu laiku stresā, lai saprastu, vai tev pietiks naudas nākamajai zāļu devai. Tā ir diezgan liela netaisnība, jo slimība jau ir ļoti smaga pati par sevi, tas prasa gan fizisko, gan morālo spēku ārstēties, tad vēl lūgt palīdzību, tad vēl cīnīties par naudu, lai tev saziedo. Tas ir diezgan skaudri, ja tāda situācija izveidojas. Tādēļ

ļoti svarīgi, ka mums šobrīd labdarības maratonā "Dod pieci!" būs tas atspaids cilvēkiem, kad mēs varēsim palīdzēt no saziedotajiem līdzekļiem, kas atkarīgi, vai tur Ivetai, vai Ievai, vai Andrim cik ir saziedots, bet mēs varēsim palīdzēt no kopējā maciņa, piešķirot to summu, kas varbūt tajā brīdī trūkst, vai ir jāuzsāk ārstēšanās un vēl nav saziedota. Tas mums dos tādu drošības spilvenu, atelpu tiem cilvēkiem, kuri gaida to palīdzību, kuri gaida ziedojumu. 

Piemēram, man viena sieviete teica - es jau neesmu nekāda aktrise, ka man saziedos. 

Tas ir ļoti sāpīgs jautājums. No vienas puses to var saprast, ka populāram cilvēkam, protams, mēs visi gribam palīdzēt un tad cilvēks, kas dara vienkārši godīgi savu darbu, ir saslimis... Un ko nu? 

Inese Danga: Tad es mierinu, ka mēs palīdzēsim, ka mēs iestājamies par katru mūsu palīdzības lūdzēju, cenšamies aicināt cilvēkus ziedot, bet arī pašam ir jāiesaistās. Kā es saku, viens nav karotājs, tā mūsu sadarbība - mēs aicinām ziedot, bet arī cilvēks pats savā lokā, savā tā saucamajā burbulī aicina ziedot. Jo cilvēki, kas kādu pazīst kaut vai pastarpināti, piemēram, mana klasesbiedra mammai vajadzīga palīdzība, vai mana kāda darba kolēģa radiniekam vajadzīga palīdzība, tā uzreiz ir kaut kāda cita situācija nekā pavisam svešam vārdam un uzvārdam. Cilvēki jau ziedo, kad viņiem ir kaut kāda asociācija vai piesaiste. Cilvēki, kas varbūt nav tik sociāli aktīvi vai viņi ir kautrīgi...

Man liekas, ka sev lūgt ir ļoti, ļoti grūti.

Inese Danga: Gandrīz katra saruna mums sākās, ka es lūdzu pirmo reizi un man to darīt ir ļoti grūti. Un tad man nākas mierināt, atbalstīt, iedrošināt, ka šoreiz ir tā un šoreiz ir tāda situācija. Un nav jau baigi daudz variantu.

Vai jums pašai dzīvē kādreiz ir nācies lūgtu palīdzību?

Inese Danga: Tāda veida palīdzība varbūt nē. Bet vairāk tādu emocionālu atbalstu, palīdzību - jā. Arī to ir grūti lūgt, bet man liekas, ka ir jālūdz. Ja man ir tik slikti, es esmu to varējusi izdarīt, ja patiešām ir slikti.

Inese uzskata, ka katrs cilvēks ir pelnījis atbalstu un cieņpilnu attieksmi gan ienākot šajā dzīvē, gan to noslēdzot.

Raidījumā skan:

1. Suddens Lights, Gustavo. "Adata un diegs", Dod pieci 2023 himna
2. Projekts "Tev Tuvumā". "Gaismiņ, teci man pa priekšu"
3. Pērkons. "Zaļā dziesma"
4. Ukraiņu dziesma. "Ščedrik"
5. Zvaigžņu koris. "Lec, saulīte"