Cilvēks, kuram darbs sen ir izplūdis no krastiem un šķiet arī pāri paša cilvēka robežām. Cilvēks, kura darbs, šķiet, ir nepārtraukta cīņa par brīvību un taisnību. Triju zvaigžņu ordeņa saņēmēja, TV3 žurnāliste un reportiere no „karstajiem punktiem”, aktīva Ukrainas brīvības cīnītāja dzīvē un sociālajos medijos – Ieva Vārna.

Saruna par Latvijas brīvības saistību ar katru no mums un arī ar notiekošo Ukrainā.

"Ņemot vērā to, ka es redzu to, kāda ir tā situācija Ukrainā, īpaši arī šobrīd, šajā gadā un šajā gada nogalē, kad mēs par šo runājam, un

es tiešām katru dienu uzturu kontaktus ar Ukrainas karavīriem. Tāpēc es uzskatu par pienākumu, ka man ir jāatgādina cilvēkiem, par to jārunā, un tas, vai man tam pietiek spēka vai nē, tas paliek otrajā plānā.

Jo tas, ko ukraiņi ir spiesti darīt mūsu visu drošības un brīvības vārdā, tas nav salīdzināms ar to, vai es uzturu savā "Instagram" kontā aktuālu šo tematu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā," vērtē Ieva Vārna.

Sarunā viņa atzīst, ka jau skolas laikā ir bijusi tā, kas iestājusies par citiem, kuriem dara pāri netaisnīgi.

"Es vienmēr esmu iestājusies par tiem, ko es redzu, kuriem dara pāri, bet netaisnīgi," bilst Ieva Vārna. 

Taču arī viņai dažkārt ir grūti saņemties. 

"Protams, un jo īpaši, ja mēs runājam par šiem pēdējiem trim gadiem, var teikt, man iekšēji arī ir tā sajūta, ka dažkārt nolaižas rokas - ko es vēl varu izdarīt, cik ilgi? Bet tanī brīdī es protu sevi sapurināt un saprast, ka nav jau variantu," stāsta Ieva Vārna. "Sākumā daudz par to runāja, principā visi runāja, bet šobrīd ir tāda sajūta, ka par to runāt vairs nav stilīgi, ja tā var teikt. Un otrs tas, ka mēs redzam, ka vismaz manā burbulī šis Ukrainas jautājums paceļas tikai tad, kad mēs redzam kaut kādus masveida triecienus, raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām, bet ikdienā, katru dienu, katru stundu un minūti tiek pastrādāts vājprāta vājprāts, kara noziegumi, par to mēs nerunājam."

Šajā svētku nedēļa viņa ir Latvijā.

"Viennozīmīgi 11. un 18. novembris man ir ļoti nozīmīgi svētki, un arī tāpēc šajā brīdī es vēlējos tieši, lai es būtu Latvijā gan 11., gan 18. novembrī un pēc tam deviņpadsmitajā no rīta doties atkal uz fronti strādāt un arī palīdzēt karavīriem, kas arī šodien cīnās par mūsu brīvību," bilst Ieva Vārna.

Runājot par savu darbu, Ieva Vārna atzīst, ka nevar Ukrainas stāstu izstāstīt no Rīgas.

"Es jau varētu nebraukt, es varētu par notiekošo Ukrainā stāstīt no Rīgas, neriskējot ar savu dzīvību, komforta apstākļos sēžot un veidojot sižetus. Tas nav par mani.

Man ir jābūt tur un jāredz tas, lai arī cik tas šausmīgi nebūtu un lai arī kā es daudz ko no tā, ko es esmu redzējusi, labāk neredzētu, bet citādāk to ukraiņu stāstu, es domāju, ka nevar izstāstīt," uzskata Ieva Vārnā.

Un ja arī redakcijā viņai teiks, ka pietiek, lai ai brauc kāds cits žurnālists uz Ukrainu atspoguļot tur notiekoši, Ieva Vārna atzīst, ka tāpat turpinās doties uz Ukrainu.

"Es tāpat braukšu, ja nebraukšu kā žurnāliste, braukšu kā brīvprātīgā," tā Ieva Vārna.

Raidījumā skan:

  1. Raxtu raxti. "Skaista mana tēvu sēta"
  2. Okean Elzy. "Obiimi"
  3. Okean Elzy & Odyn v kanoe. "Misto vesny"
  4. Raimonds Tiguls. "Lec saulīte" (Dziesmu svētku ieraksts)