Raidījumā Nauda laiku lokos pievēršamies saimnieciskajai politikai, kādu īstenoja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms pēc 1934. gada 15. maija. Stāsta profesors Aivars Stranga.

"Ulmaņa rīcību, īstenojot apvērsumu, gandrīz nenoteica ekonomiski apvērsumi," uzskatā Aivars Stranga.

Pirms apvērsuma Ulmani uztrauca divas saimnieciskas lietas - jauns tirdzniecības līgums ar Angliju, jo tas bija visas Latvijas interesēs, kā arī Vācijas preču un pakalpojumu boikota komiteja, kas vērsās pret Vāciju, kur jau bija sākušās represijas pret ebrejiem. Vācijas augstas amatpersonas Ulmanim norādīja, ja Latvija grib tirgoties ar Vāciju, tai jālikvidē šie politiskie šķēršļi.

Jau pēc apvērsuma Ulmanis savā ekonomikas politikā izmanto kaut ko no visiem autoritāriem režīmiem

Attēlā: Kārlis Ulmanis Pļaujas svētkos Koknesē 1935. gadā.