Raidījuma Nauda laiku lokos sarunas temats – nauda Latvijā Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieces Kristīne Ducmane un Anda Ozoliņa un Latvijas Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš.

Jaundibinātajai Latvijas valstij 1918. gada novembrī nebija savas naudas. Un sākumā šim jautājumam arī nepievērsa sevišķu uzmanību, iztika ar esošajām svešzemju naudām. Jukas naudas lietās jau ilga kopš 1915. gada, kad daļu Latvijas iekaroja Vācijas armija. Vācieši sākumā bija domājuši, ka iekarotajos apgabalos turpināsies norēķini ar Krievijas rubļiem, bet Krievija steidza evakuēt bankas un līdz ar to arī naudas rezerves. Sāka trūkt naudas. Tā Kurzemē parādījās arī vācu markas, bet ar laiku, lai pavairotu pieejamo naudas daudzumu, nolēma emitēt vietējo naudu jeb ostrubļus. 

Latvijas Pagaidu valdība 1918. gada 28. decembrī noteica trīs likumīgus maksāšanas līdzekļus – cara, ost- un domes naudu, pēc kāda mēneša tām pievienoja arī vācu markas. Vienlaicīgi Pagaidu valdība sāka domāt par savas naudas izdošanu, pirmais lēmums par Latvijas rubļa nepieciešamību tika pieņemts 1919. gada 29. janvārī, jo trūkstot sīkas naudas, pirmie Latvijas rubļi apritē nonāca 1919. gada aprīlī un radīja vēl lielākas jukas norēķinos.