Arktika: ekosistēmas kļūst arvien trauslākas; politiski pretrunīgie procesi reģionā

Lai arī ziema atkāpjas un paliek siltāks, raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies reģionam, kur tradicionāli vajadzētu būt auksti, taču arī tur paliek siltāks – proti, runājam par Arktikas reģionu. Un pilnīgi droši var teikt, ka Arktika ir ārkārtīgi svarīga mūsu nākotnes klimatam, no tā izrietošajai labklājībai un savā ziņā arī kopējai mūsu pastāvēšanai.

Diemžēl Arktikas reģiona ekosistēmas kļūst arvien trauslākas. Lai gan kopēji pasaulē it kā cenšamies samazināt klimata pārmaiņas, šobrīd arvien vairāk redzam, kā lielvaras kāpj uz tiem pašiem grābekļiem. Tiek aktīvi kalti plāni reģionā pieejamo resursu ekspluatēšanā un ekonomiskās sadarbības veicināšanā, aizmirstot par klimatu un ekosistēmu saglabāšanu.

Arktikas reģions ir Zemes ziemeļu polārais reģions, kuru veido Ziemeļu Ledus okeāns un tam piederošās jūras. Sauszemes teritorijas ietver ASV, šeit atsauce uz Aļasku, Dānijai piederošās, taču autonomās Grenlandes, Islandes, Kanādas, Krievijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas zemes teritorijas. Tā kā šis reģions atrodas pasaules pašos ziemeļus, līdz ar cilvēces radīto piesārņojumu un globālo sasilšanu, ledus kūst, samazinot gan ledāju teritorijas, palielinot jūras līmeni, gan izjaucot ekosistēmas, ekoloģisko daudzveidību un mājas reģiona pamatiedzīvotājiem.

Ledus kūst ātri. Pasaules jūras līmeņa celšanās temps ir pieaudzis par vairāk nekā 50%, ja salīdzina 1990. gadu rādītājus ar pēdējiem 10 gadiem. Saskaņā ar Eiropas klimata centra „Copernicus” datiem 2024. gads bija karstākais gads 175 novērojumu gadu laikā. Tādējādi pērnā gada sasilšana pirmo reizi pārsniedza 1,5°C vērtību, ko zinātnieki uzskata par kritisku. Globālā sasilšana Arktikā norisinās četras reizes ātrāk nekā pārējā pasaulē.

Jāpiebilst, ka ne visi to uzskata par kritisku, jo, ledum kūstot, parādās sauszemes teritorijas un jūras gultnes, kurās atrodas resursi, ko politikas pasaulē var pārtulkot kā naudas un ekonomikas sadarbību. Šobrīd tiek aprēķināts, ka Arktikā atrodas aptuveni 30% no pasaulē neatklātās dabasgāzes un 13% neatklātās naftas, kā arī daudz kritisko minerālu, kas Rietumu valstīm ir ļoti vajadzīgi, lai mazinātu savu atkarību no Ķīnas.

Pār to arī saruna raidījumā. Pasaules lielvaru dzīšanās pēc resursiem Arktikas reģionā, šo valstu ģeopolitiskās attiecības un cik tomēr viss šis process ir savstarpēji politiski pretrunīgs. Šeit gan jāpiezīmē, ka ilgu laiku Arktikas reģiona politika tika dēvēta par saucamo “izņēmuma politiku”, jo Arktikas reģiona valstu savstarpēja sadarbība tika veidota uz mieru, sadarbību un ekosistēmas saglabāšanu. Taču jau kopš 2007. gada Krievijas karoga novietošana Arktikas jūras gultnē Ziemeļpolā, kam sekoja Krimas aneksijas 2014. un 2022. gada karš, sadalīja arī Arktikas reģionu divās puslodēs.

Raidījumu veidoja arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.