Gada noslēdzošais raidījums (ne)Diplomātiskās pusdienas būs patiešām par diplomātiju. Un nediplomātisks. Jo stāsts ir par diplomātu dzeršanas paradumiem.

Skaidrs, ka tēma ir jutīga un dažiem var likties arī kā kamols kaklā, bet šo stāstu par visiem minētajiem un domātajiem cilvēkiem stāstām ar visdziļāko cieņu. Tādēļ sākam ar kādu senu joku par diplomātiem: “Zināt, kāda ir atšķirība starp kamieli un diplomātu? Kamielis var iet trīs dienas bez dzeramā. Diplomāts var trīs dienas dzert un nekur neiet.”

Šis daļēji ilustrē problēmu. Bet vispirms gribētos parunāt par alkohola vietu diplomātijā, tādēļ piedāvājam parunu, kuru nesen izteica kāds čehu diplomāts nesen: “Diplomāti karo ar aknām, nevis ieročiem.”

Aptaujātie diplomāti ir minējuši: “Ja nedzer, tad ar tādu savējie nerunā.” Vai arī “Ja nedzer, tad tā ir pozīciju atreferēšana.” Respektīvi, ir nepieciešamas papildus kopējās intereses, sociālie apstākļi vai hobiji, kas svešus dažādu valstu vienas specifiskas profesijas cilvēkus savstarpēji satuvina. Turklāt alkohola ietekme, kas atraisa mēli, tiek uzskatīta vēl par papildus argumentu, kādēļ bez dzeršanas risināt padziļinātas diskusijas un pat spiegot ir grūti.

Ne velti alkohols tiek saukts par “sociālo lubrikantu”, jo tas visbiežāk atraisa cilvēkus un iedrošina runāt par lietām, kuras citādāk tiktu uzskatītas par tabu. Attiecīgi – diplomātijas slepenības, daudznozīmīgo izteikumu, divdomīgo joku, vispārējā aizdomīguma un paranojas apstākļosalkohols iegūst gan funkcionālu, gan mitoloģisku lomu.

Daudzos gadījumos, protams, alkohola pasniegšana pusdienās, pieņemšanās un vakariņās ir neatņemama sastāvdaļa arī kultūras produktu un pārtikas produkcijas reklāmai. Ļoti bieži ar alkoholu cienā vai to dāvina liels skaits vēstniecību. Kanādiešu ledus vīns, slovēņu  bumbieru brendijs, taivāniešu viskijs, latviešu balzāms vai tik daudzo valstu dažādie vīni ir bieži sastopami diplomātu darbā. Nemaz nerunājot par vīniem, kas tie uztverti kā pašsaprotami pie ēdiena.

Raidījuma tapšanas laikā aptaujātie Latvijas diplomāti gan norādīja uz vienu būtisku tendenci – alkohola loma sāk mainīties un mazināties arī diplomātiskajā darbā. Padomju Savienības un hruščoviskās diplomātijas tradīcijas mūsdienu diplomātu paaudzes vidū ir mazāk izplatītas nekā tas bija 1990. gados un tā laika ballītēs, kur šņabis dominēja. Krievu dzeršanas kultūra arī Latvijas Ārlietu ministrijā esot bijusi izteikta. Bez alkohola vispār nekas uz priekšu neesot gājis. Mainoties arī mūsdienu sabiedrības attieksmei pret alkoholu, cilvēkiem iegūstot vairāk līdzekļu cita veida un veselīgākām izklaidēm, arī diplomātijā alkohola loma transformējās. Lai gan, strādājot Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā jādzer tikšanos laikā esot gandrīz obligāti vēl šobrīd.

Kultūras izmaiņas, kad koris un kopēja skriešana palīdz nodibināt uzticamākus kontaktus, ir jauna un specifiska parādība. Daudzviet un daudzos gadījumos klasiskais izaicinājums vēl jo projām ir aktuāls. Proti, diplomāti ir pakļauti alkoholam savas darba specifikas dēļ ne tikai iepriekš minēto iemeslu dēļ. Runa ir par to, ka diplomāti, tostarp vēstnieki, atrodas specifiskos apstākļos.

Pirmkārt, atrodoties ārvalstīs, tas ir pastāvīgs dienests 24 stundu garumā un ikviens notikums – liels vai mazs – lek pēkšņi reaģēt. Otrkārt, norīkojums, parasti uz trim gadiem, uz citu valsti atstāj iespaidu uz personīgās dzīves veidošanas iespējām, jo ne visi partneri vēlas braukt līdzi un pārtraukt savas karjeras. Treškārt, šis pats terminētais darbs arī neļauj normāli veidot un uzturēt pat draudzības ne tikai savās mājās, bet arī uzņemošajā valstī. Ceturtkārt, draudzību veidošana uzņemošajā valstī ar vietējiem vai citiem diplomātiem ir izaicinoša arī darba specifikas dēļ, kur uzticēties kādam ir apgrūtinoši. Piektkārt, arī uzticēšanās pašu vienas vēstniecības kolēģu starpā var būt bieži pat neiespējama atšķirīgo raksturu un karjeras cīniņu dēļ. Sestkārt, 1961. gada Vīnes konvencija, kas regulē valstu diplomātiskās attiecības, paredz gan imunitāti pret sodiem, gan nodokļu atvieglojumus, tostarp arī alkoholam. Un tās, protams, ir papildus iniciatīvas šajā vientulībā vērsties pie „Džeka” vai „Džonija” kompānijas.