Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz pievēršamies tēmai, kas bieži paliek ārpus ziņu virsrakstiem, – "Kari, par kuriem mums nestāsta. Kāpēc?". Kādi konflikti pasaulē notiek tieši šobrīd, bet par tiem mēs dzirdam maz vai nemaz?

Parasti ziņu virsrakstos dominē tikai daži kari, bet vai tas nozīmē, ka citviet pasaulē valda miers? Nebūt nē. Patiesībā pasaulē šobrīd norisinās aptuveni 30 aktīvi bruņoti konflikti, taču mūsu uzmanība tiek vērsta tikai uz tiem, kas politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ ir mums nozīmīgi.

Daudzi no aizmirstajiem konfliktiem ilgst jau gadu desmitiem, tomēr tie pakāpeniski izzūd no plašsaziņas līdzekļu redzesloka. Vai tas notiek tāpēc, ka mūsu uzmanību aizņem vietējie un globāli populārāki notikumi? Vai varbūt iemesls ir selektīva mediju pieeja, kurā daži konflikti vienkārši neiekļaujas politiski un ekonomiski izdevīgos naratīvos? Kāpēc dažas traģēdijas kļūst par galveno ziņu virsrakstiem, bet citas pazūd mediju telpā, paliekot gandrīz nepamanītas?

Janvāra nogalē Davosā norisinājās Pasaules Ekonomikas forums, kurā daudzi ietekmīgi lēmumu pieņēmēji uzdeva tieši šādus jautājumus. Tika pievērsta uzmanība konfliktiem, kas bieži Rietumu medijos paliek nepamanīti, kas savukārt veicina ģeopolitisko sadrumstalotību un paaugstina jaunu konfliktu risku.

Viens no Davosas foruma dalībniekiem, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, pauda domu, ka mēs atrodamies "nozīmīgā pārmaiņu laikā", salīdzinot šo periodu ar 1918., 1944. un 1989. gada notikumiem. Vēl viena diskusijā izceltā tēma bija starptautiskā dialoga veidošana starp globālajiem Dienvidiem un globālajiem Ziemeļiem.

Saspīlējums starp šiem reģioniem ir augsts, un tam ir dažādi iemesli. Viens no tiem ir Rietumu koloniālās politikas atstātās pēdas, kas daudzu valstu attīstībā joprojām rada izaicinājumus. Otrs faktors ir neveiksmīgie demokrātijas eksporta centieni, kas daudzviet pasaulē ir nesuši nevis stabilitāti, bet gan badu, nestabilitāti un iznīcību.

Tomēr kādi ir galvenie iemesli, kādēļ daži kari piesaista lielāku uzmanību nekā citi? Saprotamu iemeslu dēļ mēs aktīvi sekojam līdzi karadarbībai Ukrainā un pat situācijas attīstībai Tuvajos Austrumos, kam, starp citu, vēl pirms dažiem gadiem nebūt netika pievērsta tika liela nozīme kā šodien. Bet cik bieži mēs dzirdam par notiekošo, piemēram, Sudānā?

Konflikti nebeidzas tikai tāpēc, ka par tiem nerunā, vai ka mēs tajos vairs nepiedalāmies. Cilvēki joprojām mirst, cieš, ir spiesti pamest savas mājas. Vai mēs par tiem dziram tikai tāpēc, ka mediji bieži vien koncentrējas uz reģioniem, kas ir politiski vai ekonomiski nozīmīgi lielvalstīm? Vai arī mēs kā sabiedrība esam kļuvuši nejūtīgi pret ciešanām, kas neietekmē mūsu ikdienu?

2025. gada globālo ārkārtas situāciju saraksts izceļ pasaules nopietnākās humānās krīzes, uzsverot bruņotu konfliktu, klimata pārmaiņu un ekonomiskās nestabilitātes smago ietekmi uz dažādiem reģioniem. Visakūtākā situācija šobrīd ir Sudānā, kur pilsoņu karš izraisa masveida iedzīvotāju pārvietošanos un badu. Arī okupētās Palestīnas teritorijas ir ārkārtas situāciju augšgalā – Gaza ir pilnībā izpostīta, kamēr Rietumkrastā vardarbība pieaug līdz rekordlīmenim.

(..)

Pēc ASV aiziešanas no Afganistānas un sākotnējās mediju uzmanības šim notikumam, interese par Afganistānas situāciju ir strauji samazinājusies. Lai gan Afganistānā humanitārā situācija tikai pasliktinās, rietumu elites un mediji būtisku uzmanību tam vairs nepievērš, kas liecina, ka sākotnējā sašutuma pamatā vairāk bija rūpes par ASV reputāciju, nevis afgāņu tautas labklājību.

Plašāku komentāru aicinājām sniegt Dr. Naziram Ahmadam Josufi – Afganistānas jauniešu pārstāvim Āzijas Jauniešu Augstākajā padomē, Afganistānas nodaļas koordinatoram organizācijā "World Beyond War" un Vācu Globālo un rģionālo pētījumu institūta (GIGA) viespētniekam.