Raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas stāsts par jautājumu, par kuru katram noteikti ir savs viedoklis. Un runa ir par tā saucamo liberālisma pasaules norietu. Koncentrēsimies vairāk uz Eiropas valstīm un sākotnēji dosim nelielu ieskatu par to, kas liberālisms un tā pretpols konservatīvisms īsti ir.
Lai kāds ir mūsu personīgais skatījums, mēģināsim maksimāli saglabāt neitrālu skatupunktu uz abām šīm filozofijām vai ideoloģijām. Proti, liberālisms un konservatīvisms nav ne labi vai slikti, ne pareizi vai nepareizi, bet vienkārši atšķirīgi viens no otra.
Liberālisms vienlaicīgi ir gan politiska ideoloģija, gan ekonomiska ideoloģija. Liberālisms tradicionāli uzsver indivīda brīvību, cilvēktiesības, demokrātiju un valdības iejaukšanās privātajā dzīvē un rīcībā ierobežošanu. Liberālisma pamatā ir pārliecība, ka indivīdiem ir jābūt brīvībai sasniegt savus mērķus, paust savu viedokli un piedalīties pārvaldībā, izmantojot demokrātiskas institūcijas. Papildus tas sliecas par labu globālai sadarbībai, saskatot starptautiskās institūcijas un nolīgumus kā līdzekli miera, tirdzniecības un cilvēktiesību veicināšanai.
Konservatīvisms tikmēr ir politiska un sociāla filozofija, kas uzsver tradīcijas, stabilitāti un pakāpeniskas pārmaiņas, nevis radikālas reformas. Tas sakņojas pārliecībā, ka sabiedrībām jāsaglabā savi kultūras, reliģiskie un vēsturiskie pamati, jo šīs institūcijas nodrošina kārtību, nozīmi un nepārtrauktību. Filozofiski konservatīvisms ir skeptisks par cilvēka rīcības perfektumu un uzsver, ka tradicionālās kopienu struktūras – valsts, ģimene, reliģiskā kopiena, etniskā grupa ir unikālas, aizsargājamas un primāri atbalstāmas. Morālās un reliģiskās vērtības konservatīvo skatījumā dominē pār indivīda personīgajām izvēlēm.
Tagad laiks saprast, kas tad ir novedis pie tā sauktā liberālisma pasaules norieta? Daži saka, ka tas mirst, citi saka, ka liberālismam ir pienākusi pusmūža krīze, un daži optimisti uzskata, ka tas vienkārši attīstās. Kā īsti ir, nezināsim teikt, taču zinām teikt, kas to ir iespaidojis. Liberālisma pagrimumu Eiropā ir noteikusi ekonomiskā stagnācija, sociālā polarizācija un politiskie satricinājumi.
Raidījuma veidošanā piedalās arī Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Sāra Elizabete Vīnberga.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X