Ir pagājis gandrīz mēnesis kopš 28. septembrī notikušajām Moldovas parlamenta vēlēšanām, kurās tika veikta izšķiroša izvēle starp eiropeisku attīstības ceļu vai atgriešanos Krievijas ietekmes sfērā. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva proeiropeiskā “Rīcības un solidaritātes partija” jeb PAS ar aptuveni 50% balsu. Tā ieguva apmēram 55 no 101 vietām, nodrošinot stabilu vairākumu. Savukārt galvenais prokrieviskais spēks – “Patriotu bloks” ar bijušo Moldovas prezidentu Igoru Dodonu tā vadībā – palika tālu aiz muguras, saņemot tikai aptuveni 24% balsu. Jautājums tagad ir – kas notiks tālāk?

Vēlēšanu rezultāti bija daudz labāki nekā aptaujas un eksperti bija paredzējuši, lai arī vēlēšanās piedalījās vien 52% balstiesīgo.

Vēlētāju aktivitāte pirmajā brīdī liek domāt, ka arī paši Moldovas balsotāji šīs vēlēšanas uzskatīja par eksistenciālām, tomēr šādu zemu līdzdalību veicina vairāki savstarpēji saistīti faktori. Pirmkārt, Moldovā jau ilgstoši valda zema sabiedrības uzticība politikai un valsts iestādēm. Atkārtoti korupcijas skandāli, lēnas reformas, un prioritātes, kuras nesakrīt ar balsotāju vēlmēm rada sajūtu, ka nav jēgas balsot. Otrkārt, šo vilšanos pastiprina arī politiskā polarizācija un ģeopolitiskā spriedze. Daži pilsoņi uzskata, ka vēlēšanas ir kļuvušas nevis par iespēju izvēlēties partiju, kura spētu vislabāk risināt sistemātiskās problēmas, ar kurām tu saskaries, bet par ārpolitisku dueli.

Treškārt, Moldovai ir liela ārvalstīs dzīvojoša diaspora, kurai ne vienmēr ir iespēja piedalīties vēlēšanās. Un, visbeidzot, ceturtkārt, regulāras dezinformācijas un ietekmes kampaņas, kā arī mēģinājumi pirkt balsis vēl vairāk grauj uzticību sistēmai. Piemēram, pirms pēdējā Moldovas referenduma tika ziņots pat par mēģinājumiem “nopirkt simtiem tūkstošu balsu”.