Raidījumā (ne)Diplomātiskas pusdienas neierasts skatījums uz militārām apmācībām. Tās ir nepieciešamas, bet  diemžēl piesārņo vidi un rada tai kaitējumu.

Šodien, 16. septembrī, rit pēdējā Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību „Zapad 2025” diena. Lai gan Satversmes aizsardzības birojs paziņoja, ka „Zapad” radītais apdraudējums Latvijai ir zems, Nacionālie bruņotie spēki pastiprināja valsts gaisa telpas novērošanu, bet Lietuva to slēdza uz robežas ar Baltkrieviju. Arī Polija slēgusi robežu. Nav šaubu, ka šīs mācības lielā mērā ir Rietumu nervu kutināšana, tomēr tās rada apdraudējumu, par kuru neviens tā īsti nerunā vai neaizdomājas.

Mācības ir neatņemamas valstu aizsardzības stiprināšanai. Pēdējā laikā tās kļuvušas īpaši svarīgas un par tām dzirdam arvien biežāk. Piemēram, līdz 20. septembrim Baltijas jūras reģionā Vācijas vadībā turpinās „Quadriga” mācības, bet līdz 2. oktobrim Latvijā notiek „Namejs”. Karaspēka treniņi domāti, lai izstrādātu labāku valsts aizsardzību, tomēr tiem ir negatīva ietekme uz vidi.

Iepriekšējā sezonā, runājot par ballistiskajām raķetēm, pieminējām, ka raķešu izmēģinājumi piesārņo dabu. Tomēr arī karavīru regulārās mācības piesārņo vidi un kaitē tai.

Kaitējumu dabai un videi rada arī gatavošanās militārām mācībām – ieroču un tehnikas ražošana, kam nepieciešami resursi, metāls, enerģija un telpa. Tehnikas un ieroču apkope un uzglabāšana arī atstāj savu pēdu. Tomēr, kad runājam par militārām mācībām un vidi, pirmais kas nāk prātā, – tanki un cita smagā tehnika, kā arī lidaparāti sadedzina lielu daudzumu degvielas, dažādi lādiņi sprāgst un to šķembas lido visos virzienos, treniņu vietā izdalās kaitīgas vielas. Piemēram, svins, bismuts, varš un volframs. Tās visas ir toksiskas augsnei, ūdenstilpnēm, gaisam un visām dzīvām radībām.

Apmācības ir arī ļoti skaļas, piesārņojot vidi ar trokšņiem. Bet ne tikai aktīvas mācības rada videi kaitējumu, to nodara arī poligonu izbūve.