Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies tēmai, par kuru attīstītajām valstīm, lielākoties jau Eiropas Savienībai un ASV īsti nepatīk runāt. Skaidrojam, cik ļoti pasaules lielvalstis – ASV, Ķīna un Eiropas Savienība (šoreiz vērtēsim kā vienu vienību) – ir atbildīgas par klimata pārmaiņām un to seku izpausmi attīstības valstīs.

Izmantojam Pasaules Bankas mērījuma skalu, kas nosaka valstu dalījumu tā sauktajā attīstības skalā, starp augstu ienākumu valstīm, vidēji augstām (upper middle) jeb attīstītajām valstīm un vidēji zemākiem (lower-middle) un zemu ienākumu valstīm jeb attīstības valstīm, pamatojoties uz vairākiem faktoriem kā labklājība, ienākumi, ekonomiskā un industriālā attīstība.

Vispirms par to, cik daudz ASV, Ķīna un Eiropas Savienība šobrīd ir atbildīgas par klimata piesārņojumu. Starp pasaules 20 lielākajām piesārņotājvietām, Ķīna pēdējos gados ir bijusi lielākā klimata piesārņotāja, veidojot gandrīz 30% no globālajām emisijām. Un kopumā Ķīna, Indija, ASV un Eiropas Savienība 2022. gadā bija atbildīgas par 83% no visas pasaules saražotajām emisijām. Ķīnas gadījumā lielākais piesārņojuma avots ir izmešu gāzu, lielākoties C02 palaišana atmosfērā, kas ir radies ražošanas rezultātā. Interesanti, ka Ķīna, neraugoties uz augstajām emisijām, ir arī līderis investīciju ziņā atjaunojamo energoresursu jomā, taču turpina būvēt ogļu rūpnīcas gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Otrs vēsturiski lielākais piesārņotājs ASV 2022. gadā bija atbildīgas par aptuveni 15% kopējo pasaules emisiju. Šeit gan jāpiemin, ka ASV joprojām ir viena no lielākajām emisijām uz vienu iedzīvotāju, sasniedzot 14–16 tonnas uz vienu cilvēku gadā, savukārt Ķīnas emisijas ir aptuveni 7–8 tonnas, un Eiropas Savienības iedzīvotājiem atševišķi veidojot vidēji 6–7 tonnas gadā. Eiropas Savienība šobrīd ir uzrādījusi lielāko uzlabojumu emisiju samazināšanā, salīdzinot ar industrializācijas periodu, kurā, pēc zinātniskiem aprēķiniem, esam paspējuši piesārņot pasauli ārkārtīgi daudz.

Industrializācijas periodā un līdz pat šī gadsimta sākumam kopā ar Ziemeļameriku esam atbildīgi par 60% visu pasaules emisijām un kopumā 2022. gadā vien izlaidām 50 gigatonnas jeb 50 miljardus tonnu planētu apsildāmu gāzu.

Diemžēl klimata pārmaiņu izraisītās katastrofas notiek arvien biežāk un spēcīgāk. Un diemžēl klimata pārmaiņu radītās sāpes netiek sadalītas taisnīgi. Āfrika un Dienvidamerika ir atbildīgas tikai par 3% no pasaules kopējām emisijām laika gaitā, kopumā attīstības valstis cieš vissmagāk, lai gan tās emitē daudz mazāk siltumnīcefekta gāzu. Šobrīd attīstības valstu reģioni ir pakļauti estremālākiem laikapstākļiem, okeāniem kļūstot vidēji siltākiem un pastiprinot tropisko vētru varbūtību un, ietekmējot tādus reģionus kā Karību jūras reģions, kā arī Filipīnas un Mozambiku.

Jāpiemin arī pieaugošais sausums un karstuma viļņi, kur temperatūras paaugstināšanās rezultātā tiek veicināti ilgstoši sausuma periodi tādos reģionos kā Subsahāras Āfrika, Indija un Centrālamerika, iznīcinot labību un ūdens avotus. Papildus ledāju kušana un tīra ūdens trūkums Himalajos ietekmē Indu, Gangu un Jandzi upi, kas apgādā ar ūdeni miljardiem cilvēku. Pretēji sausumam, tādas zemas valstis kā Bangladeša, Maldīvu salas un Klusā okeāna salu valstis saskaras ar eksistenciāliem draudiem, ko rada jūras līmeņa celšanās, savukārt pēkšņi plūdi ietekmē tādus reģionus kā Pakistāna un Indonēzija.

Raidījumu veidoja arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.