Raidījuma (ne)Diplomātiskās pusdienas šīs sezonas pirmo sēriju mēs sākām ar ASV un Donaldu Trampu. Vienlīdzības principa ietvaros šķita, ka ir tikai godīgi otro sēriju veltīt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Krievijas agresijas orķestrētājs un multipolārās pasaules idejas aizstāvis savā 25 gadu garajā prezidentūras laikā ir centralizējis visu Krievijas varu ap sevi. Krievija acīmredzami ir autoritāra valsts, kuras priekšgalā ir līderis, ap kuru šajos gados ir izveidojies un nostiprinājies Putina personības kults. Kā līdz tam esam nokļuvuši?
2000. gadā, kad Putins kļuva par prezidentu, uz papīra viss izskatījās demokrātiski — bija spēkā 1993. gada konstitūcija ar visām iestādēm, kas paredzētas liberālai valstij, un cilvēkiem varēja šķist, ka Krievija turpina iet demokrātijas ceļu.
Tomēr realitātē Krievija diezgan ātri pagriezās autoritārisma virzienā. Te rodas jautājums — kāpēc sabiedrība uz to nereaģēja ar dusmām vai masveida protestiem? Atbilde slēpjas tajā, ka Putins faktiski ir leģitīms, vismaz sākotnēji principā godīgi ievēlēts politiskais līderis. Vienlaicīgi viņa valdīšanu šobrīd par īsti leģitīmu ir grūti uzskatīt no demokrātiskā un tiesiskā viedokļa Viņš pats ir „orķestrējis” Krievijas konstitūcijas labojumus, apspiedis politisko opozīciju, neļaujot tai piedalīties vēlēšanās un arī falsificējis vēlēšanu rezultātus.
Bet vēl 2000. gadu sākumā šķita, ka Putins būs Jeļcina demokrātiskuma turpinātājs.
Tieši šeit parādās “harizmātiskās līderības” fenomens — vienkāršiem vārdiem sakot, cilvēki seko viņam, jo apbrīno viņa personīgās īpašības. Pēc PSRS sabrukuma Krievijas politika bija haotiska — nebija stipru partiju, nebija aktīvu pilsonisko organizāciju. Tas pavēra iespēju tādam līderim kā Putinam izvirzīties priekšplānā. Cilvēki viegli pieķērās līderim, kurš šķita spējīgs atnest stabilitāti.
Un šis pieķeršanās process pakāpeniski ar valsts mediju un lojālo politiķu atbalstu kļuva par arvien izteiktāku un skaļāku dievināšanas kampaņu. Sevišķus apgriezienus tā uzņēma pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Krievija uzbruka Ukrainai 2014. gadā. Tad masveidā parādījās krekli un krūzītes ar Putina attēlu un viņu slavinošiem saukļiem. Ieskaitot, piemēram, tās, kur Putins tika nosaukts par “vispieklājīgāko cilvēku”.
Masveidā Putins tika attēlots kā vienīgais, kurš spētu glābt Krieviju. Kremļa mediji aktīvi šo tēlu uzturēja, stāstot, ka ekonomikas izaugsme 2000. gados ir tikai viņa nopelns, ka viņš ir tas, kurš izveda valsti no 90. gadu haosa, un vienlaikus stiprināta ideja, ka Krievija atrodas ienaidnieku ielenkumā un vajag stipru vadoni, lai izdzīvotu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (8)
-KajaKasllas ir vienkārši fanātiska muļķe.
- Tikko aizgājušais, no sava Britu armijas vadītāja posteņa, admirālis sers Tonijs Radakins: “Kas tā tāda krievu armija? Ha ha! Ja gliemezis rāpotu pāri Ukrainai, tas jau šo teritoriju pārrāpotu ātrāk nekā uzbrūkošā krievu armija.”
Viņam indīgi atbildēja Peter Jonathan Hitchens is an English conservative author, broadcaster, journalist, and commentator : “Tad nu jūs izlemiet vienreiz. Jo tā jau ir šizofrēnija, apziņas dubultošanās. Vieni un tie paši cilvēki mums stāsta, cik vāja ir šī Krievija. Cik viņu armija ne uz ko nav spējīga. Vājāka par gliemezi. Un šie paši cilvēki, tai pat laikā paziņo – nē, Krievija ir tik bīstama un tās armija ir tik varena, ka tā tūlīt iebruks un sagrābs Eiropu. Tāpēc mums jāpalīdz un jāapbruņo Ukraina. Un jāturpina karš Ukrainā. Vai nu Krievija ir tik vāja, vai tā ir tik stipra, noskaidrojaties paši. Vai mums ir jāiegulda triljoni, lai pārapbruņotos.[Ja vēl paskatās uz mūsu Dzintarzemītes kuslo zirdziņu un izjūkstošo kara ratu aizjūgu. Un nozagto siena kravu. Mati ceļas stāvus.] Viņi meklē ES pastāvēšanas jēgu. Un tas ir tikai karš. Līdz pat visu iznīcinošam kodolkaram. Citādi Eiropa pārvēršas par 19.gs. Ķīnu, kurai uzspieda šīs pazemojošās vienošanās, kā šovasar Eiropai.”
Murajevs: “Ļoti šiks jautājums. Kas tas tāds IKP? Tas ir iekšzemes kopprodukts. Tas preču un pakalpojumu apjoms, kuru mēs ražojam iekšējam un ārējam tirgum. Bet kas ir preces cena? Šis telefons pašlaik maksā 1500$. Pašlaik ekonomikā aiziešu un puse tautas mūs nesapratīs. Cena ir preces vērtības mērs. Ir jēdziens patērētāja vērtība. Kāpēc jūms par telefonu jāmaksā 1500$? Kas ir kļuvis par mērauklu? Kāds pasaules institūts to visu ir noteicis. Laikam jau Psaules Tirdzniecības organizācija (PTO). Tā tika radīta kad formējās divpolārā pasaule. Kad tika veidota Jaltas-Potsdamas pasaules kārtība. Pēc tam tas viss kļuva par vienpolāro pasauli. Visi šie institūti sāka apkalpot Superlielvalsti un Hegemonu Savienoto Valstu viedolā. Draugi, kā kompānijas Apple kapitalizāciju, tā Krievijas IKP noteica 2 triljoni. Jautājums; Vai jūs spējat izdzīvot bez Aifona? Protams, ka izdzīvosiet. Bet pasakiet bez ūdens, ēdiena un enerģijas? Nē, nevarēsiet vis. Varbūt kaut kas nav kārtībā ar vērtībām un vērtības mēru? Varbūt šie 2 triljoni neatbilst īstenībai. Telefonu jūs neapēdīsiet un ar to nesasildīsieties. Bet, ja Krievija pārtrauks piegādāt resursus, ja pārtrauks piegādāt pārtiku, dzeramo ūdeni, planēta savilksies čokurā. Tāpēc šis īslaicīgais pārpratums ar nepareizo vērtības mēru. Otrkārt, Krievijai ir kodol rezerves. Ja ne pirmās, tad arī ne otrās pasaulē. Un tas ir spēka centrs. Es te nerunāšu par civilizācijas vērtību cenzu, kuru es uzskatu kā neatņemamu superlielvalsts daļu. Ja jūs to visu saliksiet kopā, jūs sapratīsiet, ka Krievijai arī ir vieta nākošajā Pasaules kārtībā. Tas kas notika 91. gadā, tas kamdēļ visi kolektīvie Rietumi strādāja, lai nodrošinātu ASV hegemoniju, nu neizdevās. Vai varēja dzīvot pie vienīgā žandarma, varēja. Bet nesodāmība rada visatļautību un безпридел (nelikumības). Tāpēc pasaule būs daudzpolāra. Esmu pārliecināts, ka Krievija izvēlēsies pareizu ārpolitiku un neatbalstīs Štatus viņu vecajā vienpolārajā pasaulē vai Ķīnu jaunajā vienpolārajā pasaulē. Mēs visi būsim daudzpolāra pasaule un veidosies daudzi ietekmes centri. Krievija būs viena no tādām.”
---Pašlaik Putina personības kultu slikti ietekmēs apstāklis, ka ukraiņi ar tālās darbības ieročiem ir sākuši postīt Krievijas Eiropas daļu, cerībā, ka varētu sabrukt krievu armijas apgāde frontē.
viņš un Taivāns ir interesanti ļoti
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X