Ir cilvēki, kuri no sirds tic gan mūsu indēšanai no lidmašīnām, lielvaru vēlmei kontrolēt visus pasaules iedzīvotājus un citām sazvērestības teorijām. Tāpēc arī raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas šoreiz runājam par sazvērestības teorijām.

Mūsu mērķis nav reklamēt kādu no šīm teorijām, taču arī akadēmiskajā vidē kādureiz nākas atzīt, ka dažai labai teorijai ir arī sava daļa pamatojuma. Turklāt pēdējā laikā, redzot to, cik veiksmīgi ar šādām teorijām, spekulācijām, nepatiesiem apgalvojumiem spēlējas dažu lielvalstu vadītāji, nākas atzīt, ka arī politologiem un starptautisko attiecību pētniekiem paveras milzīgs lauks turpmākai pētniecībai.

Par Rotšildu ģimenes varu pār pasauli, Džordža Sorosa neiedomājamām spējām kontrolēt visu pasauli (pēc dažu domām arī Latvijas Radio) un citiem līdzīgiem apgalvojumiem savulaik esam stāstījuši arī “ Diplomātisko pusdienu” raidījumos iepriekšējo piecu gadu laikā. Bet, tā kā pašlaik pasaulē notiek diezgan ievērojamas tektoniskas pārmaiņas, nolēmām, ka būtu interesanti paskatīties uz dažādām sazvērestības teorijām, kas saistītas ar mums pavisam tuvu reģionu – ar Eiropu un Eiropas Savienību.

Laikā, kad Eiropu kritizē gan Donalds Tramps, gan Vladimirs Putins, aplūkojam dažas no tām un, iespējams, mēģinām arī atspēkot. Piemēram, ir tā dēvētais Kodenhova-Kalergi plāns. Šī teorija tika izstrādāta 20. gadsimta sākumā un tās autors ir austriešu-japāņu politiķis un arī Čehoslovākijas un Francijas pilsonis Ričards fon Kodenhovs-Kalergi. Viņš prognozēja, ka pasaule pamazām virzīsies pretī kontinentu līmeņa federācijām, kur Eiropa būtu viens vienums, Amerika – otrs un tā tālāk. Dažādi aizspriedumi ar laiku pazustu, cilvēce kļūtu par vienu rasi – cilvēku rasi.

Šī ideja ir veiksmīgi izmantota, lai apgalvotu, ka Eiropas elites mērķis ir atbrīvoties no dažādām Eiropas kultūrām un tautībām. Vēlāk, modificējot Kalergi plānu, ir radusies Lielās aizvietošanas teorija. Proti, tas esot Eiropas Savienības līderu plāns izmantot dažādas migrācijas krīzes, lai radītu Arābu Eiropu jeb Eirābiju.

Zināma loģika šajos apgalvojumos ir, jo migrācija tiešām ir kļuvusi par ļoti aktuālu jautājumu daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un citur, kur ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Āzijas skaitliski kļūst par arvien lielāku spēku, radot nopietnus izaicinājumus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan politiķiem. Vai to varētu uzskatīt par apzinātu plānu iznīdēt Eiropas kultūras vai tautības – visticamāk, nē. Tas, ka šī daudzviet pret bēgļiem un ieceļotājiem labvēlīgā politika ir parādījusi kopējās sistēmas nepilnības, tas gan ir fakts.