Raidījumā (ne)Diplomātiskajās pusdienās saruna par sievietes lomu Tuvajos Austrumos. Daudziem prātā nāk negatīvas asociācijas – un tam, protams, ir savi iemesli. Taču šī tēma prasa daudz rūpīgāku iedziļināšanos sarežģītajā vēsturē, politiskajā un kultūras kontekstā, kā arī katras valsts unikālajā attīstības ceļā.

Tuvie Austrumi nav vienots veselums, ko varētu skatīt caur vienu formulu. Tas ir ārkārtīgi daudzveidīgs un plašs reģions, kurā ietilpst valstis ar ļoti atšķirīgām politiskajām iekārtām, tradīcijām, kultūras normām un sabiedrības struktūrām.

Tieši tāpat arī apzīmējums “musulmaņu sieviete” nav viennozīmīgs vai universāls.  Sieviešu tiesību apjoms, ikdienas realitāte, iespējas un izaicinājumi var krasi atšķirties atkarībā no valsts likumiem, ģimenes struktūras, sabiedriskās domas un arī pašas sievietes izpratnes. Pastāv lielas atšķirības starp konservatīvām monarhijām, piemēram, Saūda Arābiju, un sekulārākām valstīm, piemēram, Tunisiju vai Libānu. Irāna, piemēram, ir teokrātija, bet Turcija – laicīga republika ar islāma partiju pie varas. Arī sieviešu loma šajās valstīs attīstījusies dažādos virzienos.

Lai arī reģiona valstis lielākoties ir islāmticīgas, tas nebūt nenozīmē, ka islāms visur tiek izprasts un praktizēts vienādi. Jau kopš islāma pirmsākumiem, kad pravietis Muhameds nodeva pirmos Korāna vēstījumus, reliģijas pamatprincipi ir tikuši plaši interpretēti, gan teoloģiski, gan juridiski un politiski. Gadsimtu gaitā šīs interpretācijas ir pielāgojušās konkrētās valsts vēsturei, politiskajām norisēm un sociālajām tradīcijām. Tas, ko mūsdienās uztveram kā “islāma normas”, bieži ir noteikta režīma versija par to, kas nereti vairāk balstīta patriarhālā kultūrā, nevis svēto rakstu būtībā.

Ttāpēc plaši izplatītais priekšstats par islāmu kā sievietes apspiedošu reliģiju bieži vien ir konkrētu interpretāciju rezultāts, nevis ticības kodols. Mēs bieži dzirdam stāstus par sieviešu apspiešanu – piemēram, piespiedu plīvura nēsāšanu, aizliegums strādāt vai pat iziet vienatnē no mājas. Bet šīs ir konkrētās sabiedrības normas un tradīcijas, nevis reliģijā iekodēta pārliecība.

Vislabāk reliģijas un tradīciju atšķirības, kā arī interpretāciju nianses, var izskaidrot sieviete no reģiona. Tāpēc sniegt komentāru aicinājām Faru Adamu, dzimuma un attīstības pētnieci, Rīgas Juridiskās augstskolas Intensīvās programmas un Kairas Universitātes absolventi.