Raidījumā neDiplomātiskās pusdienas pievēršamies starptautiskās drošības tēmai, kuru, šķiet, mūsu reģionā ir aizēnojuši citi notikumi. Kodolieroči ir varas simbols – ja valstij tie ir, tai ir arī politiskās ietekmes sviras. Tāpēc šodien mūsu „ēdienkartē” ir Irāna – valsts, kurai, vismaz oficiāli, nav kodolieroču, tomēr kura alkst tos iegūt.

Kodolieroči pasaulē ir deviņām valstīm – Krievijai, ASV, Ķīnai, Francijai, Lielbritānijai, Pakistānai, Indijai, Izraēlai un Ziemeļkorejai. Lai gan Irāna apgalvo, ka tās kodolprogramma mērķēta tikai uz civilām vajadzībām, nav šaubu, ka tā labprāt redzētu sevi šo valstu bariņā. Pasaule uzmanību Irānas kodolprogrammai pievērsa 2025. gada jūnijā, kad starp Izraēlu un Irānu izcēlās 12 dienu karš. Tajā Izraēla un vēlāk arī ASV veica triecienus Irānas kodolobjektiem, visvairāk mērķējot uz urāna bagātināšanas rūpnīcām Natanzā un Fordo, Isfahānas kodoltehnoloģiju centru, Būšehras atomelektrostaciju, Arākas smagā ūdens reaktoru un Teherānas pētniecības reaktoru.

Vairākas domnīcas apkopojušas satelītu uzņēmumus, kuros var redzēt, ka Natanzā, Fordo un Isfahānā šobrīd nenotiek nopietni atjaunošanas darbi. Pie objektiem Natanzā nav mēģināts pat piekļūt – ASV iznīcināja ēkas, pārvēršot tās gružu kaudzēs, kas bloķē galvenos ceļus. Savukārt Isfahānā darbinieki cenšas piekļūt diviem ieejas tuneļiem – tur attīrīšanas darbi ir sākuma stadijā. Taba-Tesa centrifūgu komponenšu ražošanas rūpnīca Karadžā ir praktiski iznīcināta – šobrīd tur nekas nenotiek. Vairāki mazāki kodolobjekti, kuros nekad nav bijuši starptautiskie novērotāji, arī praktiski iznīcināti.

Jāsaka, ka Irāna nepadodas un tagad tā koncentrējas uz citu objektu būvniecību. Piemēram, kalnos 1,6 kilometru attālumā no Natanzas turpinās centrifūgu ražošanas rūpnīcas būvniecība. Satelīta attēlos var redzēt, ka kopš 30. jūnija tur uzcelta liela siena gar visu perimetru. Jūlijā Teherāna paziņoja, ka uzsākti darbi pie Būšehras objekta atjaunošanas.

Kodolobjektu atjaunošana vai būvniecība ir ilgs process, tomēr to vēl vairāk apgrūtinās arī tas, ka 12 dienu karā nogalināti Irānas 12 vadošie kodolzinātnieki. Augsti kvalificēto zinātnieku zaudējums kopumā palēninās kodolpētījumus, jo cilvēku apmācīšana aizņem ilgu laiku un arī resursus. Un kodolprogrammas atjaunošanu neatvieglo arī rietumvalstu sankcijas.