Raidījuma "(ne)Diplomātisko pusdienas" tēma šoreiz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aktualitātes – izdotie aresta orderi un šo darbību ietekme uz starptautisko tiesiskumu.

Starptautiskā Krimināltiesa plašāku starptautiskās sabiedrības (īpaši rietumos) uzmanību piesaistīja pagājušā gada 21. novembrī, kad tika izdoti Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu un bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta aresta orderi par potenciāliem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci saistībā ar karu Gazas joslā. Īpašu sašutumu šis gadījums raisīja tieši tāpēc, ka šī ir pirmā reize, kad Starptautiskā Krimināltiesa vēršas pret demokrātiskas valsts līderi un ciešu ASV sabiedroto.

Demokrātisko valstu lokā šis ir absolūts precedents, kas no vienas puses, uzsver starptautiskā tiesiskuma vienlīdzību, kurā nav izņēmumu pat demokrātiskām valstīm, tomēr rada arī ievērojamu politisko un juridisko spriedzi.

Jāpiebilst, ka Gazas kara kontekstā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva arī  “Hamās” militārā komandiera Muhameda Deifa aresta orderi, kurš, kā norāda Izraēla, tika nogalināts gaisa triecienu laikā aizvadītā gada sākumā. Tiesa vērsās arī pret citiem “Hamās” līderiem, bet arī tie ir miruši un to nāve bija apstiprināta, bet Deifa liktenis uz aresta orderu izdošanas brīdi vēl nebija līdz galam skaidrs.

Tomēr tie nav vienīgie aresta orderi, ko nesenā pagātnē ir izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa. Šādu aresta orderi Hāgā bāzētā tiesa 2023. gada martā izdeva arī Vladimiram Putinam, kurš tiek apsūdzēts kara noziegumos, tostarp bērnu nelikumīgā deportācijā no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krieviju. Vēl pirms tam aresta orderi tikuši izdoti bēdīgi slavenajam Muammaram Kadāfi (Lībijā) par noziegumiem pret cilvēci, tostarp protestētāju slepkavībām 2011. gadā Lībijas nemieru laikā.

Savukārt 1999. gadā ANO Starptautiskais Kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai izdeva aresta orderi pret Slobodanu Miloševiču, bijušo Serbijas un Dienvidslāvijas prezidentu, apsūdzot viņu kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā. Miloševičs tika arestēts Serbijā 2001. gadā un 2002. gadā stājās tiesas priekšā Hāgā, Nīderlandē. Šis bija viens no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem starptautiskajiem tiesas procesiem, ietverot vairāk nekā 60 apsūdzības punktus un simtiem liecinieku liecību. Tomēr Miloševičs 2006. gadā, vēl pirms tiesas sprieduma pasludināšanas apcietinājumā mira, tādēļ tiesas process netika pabeigts un galīgais spriedums netika pieņemts.

Starptautiskās Krimināltiesas izveide ir cieši saistīta ar Romas statūtu (starptautiska līguma) stāšanos spēkā, kas nosaka tiesas darbības pamatus. Starptautiskās Krimināltiesas Dalībvalstu asambleja ir tiesas pārraudzības un likumdošanas institūcija, kuras sastāvā ietilpst to valstu pārstāvji, kas ir ratificējušas vai pievienojušās Romas statūtiem. Šī gada 1. janvārī Ukrainā stājās spēkā Romas statūti, un Ukraina formāli kļuva par 125. Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti.

Kamēr lielākā daļa pasaules valstu, tostarp Latvija, ir pievienojušās Starptautiskajai Krimināltiesai, dažas valstis, kas saistītas ar notiekošajiem konfliktiem, joprojām nav šīs tiesas dalībvalstis. Piemēram, ASV sākotnēji parakstīja Romas statūtus, taču vēlāk atsauca savu parakstu, paužot bažas par iespējamu apsūdzību izvirzīšanu pret ASV pilsoņiem. Arī Krievija 2000. gadu sākumā parakstīja Romas statūtus, bet tos neratificēja. 2016. gadā Krievija oficiāli paziņoja, ka neplāno pievienoties Starptautiskajai Krimināltiesai, īpaši pēc tam, kad tiesa kritizēja Krievijas rīcību Krimā. Izraēla, kas arī nav Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts, savulaik norādīja, ka neplāno ratificēt Romas statūtus, īpaši saistībā ar tiesas pievēršanos situācijai Palestīnā.

Līdzīga situācija ir ar tādām valstīm kā Ķīna, Turcija, Indija, Irāna un citas valstis, kuras nav ratificējušas Romas statūtus un līdz ar to nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstis. Kamēr, daudziem par lielu pārsteigumu, Palestīna Romas statūtiem pievienojās 2015. gada janvārī un tie spēkā stājās 2015. gada aprīlī. Palestīna oficiāli toreiz tika sveikta kā 123. Starptautiskās krimināltiesas dalībvalstis dalībvalsts.

Raidījuma veidošanā piedalās arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietniece Sintija Broka.