---Ir ziņas, ka reālais Jēzus ar visiem saviem brāļiem un māsām, sievu un dēlu ir atrasts pagājušā gadsimta 80tajos gados un pārapbedīts ortodoksālo jūdaistu kapos. Mūsdienu abraāmiskajām reliģijām viņš neesot vajadzīgs, jo sākotnējā kristietība esot bijusi tā saucamā gnostiskā, kas bija jūdaisma novirziens cīņai pret Romas impēriju un nekādi nepretendēja kļūt par valsts reliģiju, jo Jūdejā vieta bija aizņemta, bet Roma bija ienaidnieks.

Jā, kristietība ir apkrāpšana ar Jēzu! Tāpēc jau kristiešus uz baznīcu dzina ar varu. Mūsdienās tikai ar viltu un meliem dažu naivuli izdodas ievilkt baznīcā. Reliģiskā apkrāpšana pagaidām netiek klasificēta kā likumīgi sodāms ļaunums.

Kāds komentāros bija uzrakstījis: .. perfekts Dieva priekšā. Viens tāds piemērs starp mums bija, un viņu sauca Jēzus. Ja gribi identificēt atšķirības, saraksts būs garš jebkuram cilvēkam.
Uz šiem vārdiem pat es atmaigu. Nu tik būs .. garš saraksts, cik Jēzus ir cildens! Bet izrādījās kārtējā blefošana. Vienīgais, ko viņš izdvesa, ka man to nespēs iesmērēt. Palika tikai mans saraksts, kurā Jēzus ir ļauns, netaisnīgs, neizglītots muļķis un fanātiķis. Kā pielūgsmes objekts – pilnīgs draņķis. Šeit lasi par Jēzus tēlu, kas atbilst evaņģēliju tekstiem:
https://thechurchoftruth.org/
htt ps://thechurchoftruth.org/jesus-does-not-love- you/

Un šie Jēzus piesmējēji sevi sauc par kristiešiem! Viņi prezentē apgraizītu/“izkastrētu” Jēzu, kurš nerīkojas tā, kā kristiešiem ir apsolījis. Vai viņi nezina, kāds ir Dieva prāts, griba, varēšana un rīcības plāns? Dievs/Jēzus pret saviem sekotājiem ir dievišķi dāsns. Daži Jaunās derības panti:
(Mateja 7: 7-8) Ikviens, kas lūdz, dabū. (Mateja 17: 20) Nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja 21:22) Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit. (Marka 11:24) Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. (Jāņa 14:14) Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. (Jāņa 15: 7) Jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. (Jāņa 15:16) Visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.
Tikai nekas no solītā nav pildīts. Ja Jēzus eksistētu, būtu notikusi visgrandiozākā apkrāpšana cilvēces vēsturē. Jēzus ir tikai literārs tēls, tomēr kristiešu baznīca ar tukšajiem solījumiem joprojām naivuļus vazā aiz deguna. Paļauties uz Dievu nozīmē iedzīvoties smagā depresijā.

Dievs saka, ka viņš kristieti apvelta ar īpašām spējām: (Jēkaba 5:15) Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. (Lūkas 10:19) Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. (Jāņa 14:12) Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs.
Ja kristiešiem nepiemīt īpašas spējas, tad nav arī kristiešu Dieva. Par atteikuma situācijām Jēzus nesaka ne vārda. Pat vismeistarīgākā krāpnieku žonglēšana neizdzēš Jēzus/Dieva teikto.

Ir arī cits, mācītāju praktizēts, apkrāpšanas ceļš. Uz dievlūdzēja jautājumu: kāpēc Dievs nerīkojas atbilstoši apsolītajam, atbildi: tava ticība ir vēl sīkāka par sinepju sēklu un Jēzus tevi nemīl. Tas labi darbojas – atkārtoti nejautās. Un šī atbilde ir arī patiesāka. Tiek noklusēts tikai tas, ka Jēzus/Dievs vispār neeksistē. Ja Jēzus/Dievs realitātē būtu, ja solīto viņš pildītu kaut vai par procenta tūkstošdaļu, kristietība būtu pasaulē vienīgā reliģija.
Sarunas beigu akords: no Dieva neko negaidi. Viss būs viņpasaulē atbilstoši mācītāja uzskaitītajam. Ja jūties apdalīts, neuztraucies, Dievs tev dod brīnišķo lūzera saprašanu. Un tad Tev neko nevajag. Var nodoties galvenajam - nāves gaidīšanai.
“Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus: “Tik pacieties, debesīs labāki būs!”” /E. Veidenbaums/