Kā mācītājs pareizi saka, kristieši dziedāja baznīcas garīgās dziesmas un nākamajā dienā viens otru slaktēja – nežēlīgi, masveidīgi un gadsimtu garumā. Mūsdienu Vakareiropā baznīcas dziesmas dzied maz un arī kari, naids un kaimiņu valsts pilsoņu nogalināšana ir izzudusi. Tātad Eiropas sekularizācija ir laba, “kristīgais garīgums” – slikts.

Mācītājs saka: Jēzus – “miera karalis”. Tad jau viņa Bībelē ļoti daudzas lapas ir izplēstas.
(Lūkas 12:51-53) “Vai jums šķiet, ka esmu nācis mieru dot virs zemes? Es jums saku: nebūt ne, bet ienaidu. Jo no šī laika vienā namā pieci savā starpā būs ienaidā, trīs pret diviem un divi pret trim. Tēvs cels ienaidu pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, un vīra māte pret savu vedeklu, un vedekla pret savu vīra māti.”
(Lūkas 22:36) Tad Viņš uz tiem sacīja: “Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu.”
(Lūkas 19:27) “Bet manus ienaidniekus, kuri negribēja, ka es valdītu pār tiem, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!”
Nu te nav nekā, ko interpretēt. Tā ir kristietības patiesā seja. “Dieva vārdus” neizdzēsīsi. Diemžēl mācītājiem “interpretēt” un melot ir sinonīmi. Sacūko tik labu mūzikas terminu.