Barikāžu laika atcere un Māra Ķirsona personība: kopā šķetinām atmiņu stāstu

Raidījumā Pāri mums pašiem satiekamies janvāra vidū, kad atceramies barikāžu laiku un tos, kas aizstāvēja Latvijas brīvību.

Ir pagājuši 35 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas cilvēki nevardarbīgi aizstāvēja mūsu valsts brīvību. Sapni par brīvību ar savu pašaizliedzīgo rīcību palīdzēja īstenot sirdsapziņas liecinieki un brīvības cīnītāji Latvijā, kuru vidū Lidija Lasmane, Gunārs Astra, Bruno Javoišs un vēl daudzi citi, kuri tika tiesāti apcietināti un izsūtīti… Vienlaikus cīņa par Latvijas neatkarību notika arī citur pasaulē, kur latvieši rīkoja akcijas, piketus un demonstrācijas, visos iespējamajos veidos pievēršot preses un sabiedrības uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajā Latvijā. Viens no viņiem – mācītājs Māris Ķirsons (1940.-2025.), kurš 1980. gadā Madridē, protestēdams pret dzimtenes okupāciju, uz PSRS karoga no pārgrieztām vēnām lēja savas asinis. Disidents, kurš 1976.gadā pie PSRS konsulāta Vašingtonā sadedzināja padomju karogu.

Viņš piedzima Latvijā 1940.gada otrajos Ziemassvētkos, bet jau pēc četriem gadiem sākās bēgļu un trimdas laiks. Māris Ķirsons 2013.gadā atgriezās dzimtene, kalpoja kā evaņģēliski luteriskās baznīcas Mērsraga draudzes mācītājs. Viņš ir bijis pazīstams arī kā Minesotas 12 soļu atkarību pārvarēšanas programmas vadītājs Latvijā, pateicoties kuram no posta izglābtas daudzas dzīves. Māris bija arī korporācijas "Ventonia" filistrs.

2025. gada 19.janvārī viņš devās mūžībā, bet piemiņa par Māri Latvijā joprojām dzīva. Latvijas Okupācijas muzejā notika viņam veltīta konference un atklāta izstāde ar zīmīgu nosaukumu „Sveiks, Māri!”.

Atmiņās par Māra Ķirsona dzīvi un personību raidījumā dalās Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, Romas Katoļu baznīcas bīskaps Andris Kravalis, Māra Ķirsona dzīvesbiedre Irēna Pujāte un hokejists NHL kausa ieguvējs, aizsargs Sandis Ozoliņš.