Šobrīd pati daba mums atklāj daļu no Dieva godības, no viņu radītās kārtības, varam justies samīļoti caur dabu, caur ziediem, caur laiku, caur atvasaras smaržām. Bet, protams, šobrīd neiegrimsim poētiskās apcerēs, jo galvenais jautājums būs - kāpēc tik daudzus šajā pasaulē neinteresē, kas ar viņiem notiks pēc šīs dzīves? Un daudzkārt nāk prātā kādas cienījamas deviņdesmitgadīgas kundzes sacītais, ka viņa par garīgām lietām neinteresējas, viņai drīzāk interesē, kāda kleita bērēs būs mugurā. Bet runa jau nav par vecumu, drīzāk par attieksmi pret sevi, jo mēs taču apdrošinām mājas, mašīnas, veselību. Mēs apdrošināmies, kad dodamies ceļojumā. Bet nez kāpēc dziļāk painteresēties, kā apdrošināt dvēseli vai kas būs ar mani pēc šīs dzīves, tas it kā nešķiet svarīgi. Kādi būtu jūsu priekšstati par to, kāpēc tā notiek? It sevišķi lielpilsētās, kad tu ej, piemēram, metro stacijā, kur ir cilvēku straumes, dažkārt ienāk prātā jautājums: nez cik no viņiem šodien ir padomājušas par Dievu vai padomājuši par Jēzu? Kāpēc tā ir?
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egils Šmagris.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pētera Sproģa sprediķis “Tikai viena dzīve”. Sproģim ir radikāli jauns vēstījums bez bībeliskās “Dieva valstības” debesīs. Ar mūžīgās dzīvošanas un Dieva valstības apsolījumu pieķēzīt cilvēku prātu un dzīvi, tas nav labi. Varbūt mācītājam sirdsapziņa ierunājās. Sproģis saka: visi Bībeles personāži ir kristiešu galvā un nekur citur. Reliģiozitāte ir iedomas un emocijas par sacerējumu Bībele. Te gan jāsaka, ka ir daudz grāmatu, kas ir labākas par Bībeli.
Sproģa teiktais. Nekādas paradīzes nav – neceri, nesapņo. Dzīve visā pilnībā notiek tieši tagad. Un nedomā uz kaut kādu citu dzīvi, kas sāksies kaut kad nākotnē. Nospraud savus personīgus mērķus un tos īsteno. Ja palaidīsi dzīvi garām, pienāks vecums un beigas. Dzīve ir pārejoša. Nāves apziņa liek novērtēt katru mirkli. Var uz laiku ticēšanu iebremzēt, lai dzīvi izdzīvotu pilnvērtīgi šeit un tagad. Nevajā Dievu, tā vietā nomaini ticību. Reliģija nav morāles avots.
Gan paradīze ir fufelis, un arī visi Bībeles personāži ir izdomāti un iedomāti kristiešu galvā. Ar to sludināšanas kantorus un kristietības biznesu var aizvērt. Baznīcas apmeklējumu vietā jālasa labas grāmatas. Kristieši pārstās teikt “paldies dievam”. Arī Sproģis saka, ka Dievam kristiešu pateicība nav vajadzīga. Bijušie kristieši “paldies” teiks kādam, kurš ir reāli pelnījis viņu pateicību. Ar to pasaule kļūs labāka! Kopumā laba lekcija ar nevajadzīgām atsaucēm uz Bībeli.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X