7. decembris pasaules vēsturē ir kļuvis par īpašu datumu, jo pēc piecarpus gadu rūpīgas restaurācijas durvis ir vērusi Parīzes Dievmātes katedrāle. Mēs esam sekojuši šai atklāšanas ceremonijai tiešsaistē un esam arī klātienē piedzīvojuši, kā Mākslas muzejā "Rīgas Birža" ierodas izcilais vēlīnās renesanses mākslas darbs "Svētā ģimene ar muzicējošo eņģeli svētajām Katrīnu un Barbaru" no slavenā Prado Nacionālā muzeja Madridē, kur to joprojām var skatīt. Un abi šie notikumi, lai arī mērogā nav salīdzināmi, tomēr risinās Dievmātes zīmē, tāpat arī kā viss Adventes laiks, kad viņa gaidīju Jēzu.

Vispirms pievēršamies īpašajam notikumam Parīzes Dievmātes katedrālē, kur uz atklāšanas ceremoniju bija ieradušies vairāk nekā 40 dažādu valstu līderi, prezidenti, tai skaitā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas prezidents Allars Kariss, karaļi, prinči, baznīcu garīgie vadītāji un tie visdažādāko profesiju pārstāvji, kuri, pat riskējot ar dzīvību, centās glābt dievnamu no postošā ugunsgrēka 2019. gada 15. aprīlī. 

Toreiz pasaulē tas bija milzīgs šoks, ieraugot šo Eiropas garīgo pērli liesmās. Un pie tam tas notika Klusās nedēļas sākumā. Un daudzi toreiz teica savas versijas par notikumu, tai skaitā saskatot to kā brīdinājumu sekulārajai Eiropai atgriezties pie savām saknēm. Ja mēs domājam par šīm brīdinājuma zīmēm, tad nepagāja necik ilgs laiks, kā sākās pandēmija. Pēc tam sākās karš. Varētu jau arī tādas paralēles nevilkt. Bet tagad šī katedrāle ir atdzimusi, vai varētu sacīt, ka tā ir tāda ļoti liela cerības zīme kaut kādā pārdabiskā veidā?

Raidījumā Pāri mums pašiem sarunājas bīskaps, Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece.