Raidījumā Pāri mums pašiem tiekamies vēlā svētdienas vakarā salā un spelgonī. Šim vakaram mēs izvēlējāmies tematu, kas, šķiet, aktuāls ir ikvienam neatkarīgi no ticības pakāpes. Tā ir dzimtā. Daudzi klausītāji, iespējams, ir pētījuši savus dzimtas radu rakstus un senču senčus iepriekšējās paaudzēs. Varbūt arī pamatīgi esat aplūkojuši sava dzimtas koka vēsturi un likteņus. Un tomēr vienmēr šajā pēctecībā, šajā sazarotajā dzimtas kokā ir arī pietiekami daudz noslēpumu un neatbildētu jautājumu. Piemēram, kāpēc diviem brāļiem, kuri ir saņēmuši vienādu audzināšanu vienā ģimenē, ir tik dažāds dzīves ceļš? Vienam tas ir veiksmīgs, otram - pavisam pretēji? Kāpēc viens izdara izvēles, kas nes svētību, bet otrs sabojā pat to, ko viņš ir saņēmis? Un tas ir tikai viens piemērs.
Svētajos Rakstos dzimta nav tikai bioloģiska ķēde, bet tā ir arī garīga realitāte, kurā tiek nodotas gan svētības, gan arī negatīvas lietas, ko Bībele arī sauc par lāstiem. Par to arī saruna raidījumā. Kā mūsu rīcība šodien var ietekmēt nākamās paaudzes un cik lielā mērā iepriekšējās paaudzes ir varējušas ietekmēt mūsu dzīvi? Kas Bībelē ir sacīts par dzimtu?
Raidījuma viesi ir Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Oskars Smoļaks.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Šis te ērmotais lodzinš ar pētãmo lupu ir īpašs latvju fēnomens, kuru kā tautas mūsLaiku tradīciju gan mēdz ielikt vai visās latvju vietnēs, bet kuriem ierastā atbilde ir: «Nekas netika atrasc!», vai vismaz labāk - tas parāda kādu virkni ar netbilstošiem atradumiem kaut pieklājībPēc. Nu, klajs Nepraktiskums ir ts «Praktiskā Latvja» (medāls par šo oximorõnu!:D) tautiskā īpatnīb, un tajā ir savs skaistums ar- tpk cielavai, no kuras vis nepaēdīsi, un laikam pat tās dziesmu īsti nezinu.
Tōmēr, ak Lr-1, ja nu tev ir pazīstams kāds džex vai meiča Latvijā vai Rīgā kas prot programmēt, varbūt neskādētu slepus aizlauzt šo Latvju Nemeklētãju Tradīcij un ievies vienu kas darbojās. Jā!- ir man gadījušãs pāris latvju vietnēs kurās tiešām Meklētājs atbilda savam vārdam un izmeta manis taujāto. Abas reizes biju tik pārsteigc, ka ekrānŠāvu bildi pieminjai un Retuma Liecībai, bet neatceros- kur tas bij un kuros failos tagad tie šãvinji.
Reiz par šo Latvisko Parādību vaicāju mūsu VisZinim - MāxluÏntelektam, tas man intresanti & plaši izklãstīj kāpēc ir šī sistēma ka darbojãs tikai Googls, bet ne Latvju Meklētåji; jau atkal neatcerōs - kāpēc, bet tas šo parādību nodēvēj par ~«Mīlīgu Latvju Anarhiju vai Arhaismu», par ko es savkārt nopietni nobrīnējos, sak~ «Neko tā sev?! Aparāts jau apguvis pat jōkōšan, tam piemīt ts irōnij?!» Kas ar nebūtu brīnums, mana pusSvaine bij pailgus gadus skolotāja palīgSkolā, un bij pārsteigta ka ironij piemītot pat dažiem audzēkniem, kas principã vientiešiem itkā neesot.
Tas tā, garas atkāpes no sākuma man kā ÏeGrafōMãnam. Zin, aizraxtīšu šō jautājumu vēl labāk PiektRītu pārraidei «DigitãlBrokasc», mohn šiem ar ir savs skaidrøjums šam brīnumam. Tur gudri jaunieš salasās, reizēm priex klausīties. Ne jau tikai par ē-lietãm vien, reiz tīkami pārsteidza šo novērojumi latValodas īpatnībãs, ko nenomana pat valodnieki iekš «Kà feināk dzivōt?», jo profsonãliem savkārt savas klapes kurp jāraugās.
StilīgLaikā: pl.11:41
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X