Šī pasaule ir kā tāds neizmērojams un daudzveidīgs gaišs un tumšs, viegls un grūts klēpis, kurā norisinās cilvēka radīšana un pilnveidošana caur prieku un grūtībām. Un savā cerībā saku, ka rītdiena būs labāka par šodienu, jo tāda ir Dieva mīlestības loģika, kas virzās uz labāku, ne sliktāku, uz dzīvību, ne nāvi, uz sazināšanos, ne vientulību, uz laimi, nevis uz asarām, tādēļ, kad būšu izkļuvis no šīs pasaules klēpja, es paskatīšos uz zemi, kas mani ir dzemdinājusi un teikšu – beidzot. Ceļš līdz galam ir jāveic ikvienam no mums, un tas arī tas attālums, kas mūs šķir no īstās piedzimšanas, no tās dienas, kad es izeju no redzamo lietu gultnes, lai skaidru apziņu izrunātu vārdus Mans tēvs un ieietu viņa namā,” tā saka misionārs Karlo Koretu savā grāmatā „Vēstules no tuksneša” un raidījumā Pāri mums pašiem saruna par dzīvi kā ceļu, kurā veidojas mūsu attiecības ar Dievu, kurā mēs bieži uzdodam neatbildamus jautājumus un mēģinām saklausīt atbildes. Runājam par attiecībām ar Dievu, kādēļ tās dažkārt vienkāršojam vai arī pārlieku komplicējam, secinot, ka varbūt šādas attiecības katram piedzīvot nav lemts. Raidījuma viesis priesteris Ilmārs Tolstovs.