Tiekamies īpašā vakarā. Ir 1. septembris, sācies zinību uzkrāšanas laiks, zinību iegūšanas laiks. Daudziem šis jaunais sākums ir zīmīgs. Atmiņas par to ir visiem, jo kurš gan kādreiz nav devies ar asterēm vai gladiolām uz skolu, lai zināšanas iegūtu.
Pirmā skolas diena rīt, 2. septembrī, bet šajā vakarā tiem, kuriem nav agri jāceļas, iespējams labpatiks, uzkavējoties pārdomās par kontroli un paškontroli. Jeb ko nozīmē "ņemt dzīves stūri savās rokās" un ko nozīmē uzticēt savas dzīves vadību Dievam.
Zīmīgi, ka Bībelē, ir ļoti daudz tādu gadījumu ar aprakstiem, ļoti cilvēcīgiem, izrietot no mūsu psihes un psiholoģijas - "es zinu, kā labāk". Ļoti daudzi gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā ir šādu gadījumu, kur cilvēks nevis vadās pēc Dieva norādījuma, bet viņš pats ir izdomājis, kā būs vislabāk. Un acīmredzot tāpēc arī pastāv divējādas lūgšanas: vienas, kuru doma ir - es zinu, kas man ir vajadzīgs, un es lūdzu, Dievs iedod man to; un tad ir otras - kad mēs varbūt vaicājam Dievam, bet ko tad viņš grib un kas varbūt mums tiešām nāks par labu?
Apstāsimies varbūt pie gadījumiem, kad cilvēks "ņem savās rokās stūri" un nolemj sakārtot dzīvi pēc savas saprašanas. Varbūt atstāsim mierā pašu klasiskāko gadījumu Ādamu un Ievu, bet ir ļoti daudz arī citu gadījumu. Kas jums pašiem varbūt nav prātā?
Raidījuma viesi ir Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egils Šmagris.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
c/Uzticēt savas dzīves vadību Dievam./c
Šāds kristīgais aicinājums ir iemesls daudzām bezjēdzīgām nāvēm. Un tās ir uz kristīgo tukšmuldētāju sirdsapziņas. Īpaši runājot par grūtniecēm un zīdaiņiem. Jo dzemdībās izlēmīga medicīnas personāla rīcība ir izšķiroša. Spilgts piemērs: Jelgavas Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze. Šī draudze visu darīja atbilstoši Bībelei, ticot, ka Dievs patiešām ir. Viņi, būdami aizrautīgi kristieši, Dievu mīlēja vairāk kā savu ģimeni, vairāk kā savu dzīvību un veselību. Rezultātā notika divas slepkavības. Kristiešu mācītājs teiks: nekas īpašs, tā jau “Dieva griba”. Humānisms – uz to mācītāji nospļaujas.
Faktiskie šādu traģēdiju vaininieki – smadzeņu čakarētāji un “Dieva darbu” slavētāji – slepkavo pastarpināti: ar kristiešu darbību vai (biežāk) bezdarbību. Viņi reti kad tiek tiesāti!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X