Šīvakara tikšanās reizei esam izvēlējušies tematu, ko varētu noformulēt vienā vārdā - liecība. Ne tā liecība, protams, ko izsniedz skolā par labām vai sliktām atzīmēm, bet gan liecība, ar ko būtu jādalās tiem, kas ir piedzīvojuši Dieva spēku, Dieva brīnumu savā dzīvē, ar to dodot Dievam godu un, iespējams, arī citiem palīdzot nonākt pie ticības.
Un patiesībā laikam visnesenākā pieredze un arī visskaistākā - tie bija cilvēku stāsti Krusta ceļā Lielajā piektdienā šeit, Vecrīgā. Tie bija atklāti stāsti liela cilvēku pūļa priekšā, atklāti, patiesi, nebaidoties no nosodījuma un šī tik raksturīgā – ko par mani padomās? Bet šie cilvēki apliecināja Dieva varenos darbus savā dzīvē, un tieši tāpēc arī radās doma: ja jau reiz var tur, Vecrīgā, stāstīt cilvēkiem un dalīties, tad noteikti to var darīt arī radio studijā.
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir ģimene - Evita Zoltnere un Raimonds Zoltners no Dobeles, Jānis Biķis no Siguldas novada un bīskaps Andris Kravalis un Gunta Ziemele, kas ir viena no Lielās piektdienas Krusta ceļa organizētājām.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Kristiešu dzīve ir pilna ar Dieva dāvanām, tikai ne ar ko neatšķiras no “neapdāvināto” dzīves. Jaunu dienu, dienišķo maizi, veselību, labu prātu – to kristiešiem piešķir Dievs. Normāliem cilvēkiem ir tieši tas pats, tikai par to nevienam nav jāpateicas. Kristieši mierīgi var pārstāt lūgties, un nekas nemainīsies – kā parasti, jauna diena atnāks, veselība – kāda nu bija, tāda arī paliks, lūgšanas to neuzlabo.
Acīmredzot kāds krāpnieks – personīgā labuma guvējs – ir iespraucies starp darba darītājiem un viņu darba augļiem. Katrai situācijai, katram notikumam – labs vai slikts – mācītājs piekar birku “Dieva griba”, “Dieva žēlsirdība”, “Dieva sūtīts pārbaudījums” vai “Dieva plāns” un par “viedo” skaidrojumu iekasē naudiņu. Vēl labi tirgojas “mēs par tevi lūgsimies”, “Dievs tevi mīl” u. c.
- - - - - - - -
Dievs/Jēzus pret saviem sekotājiem ir dievišķi dāsns. Daži Jaunās derības panti: (Mateja 7: 7-8) Ikviens, kas lūdz, dabū. (Mateja 17: 20) Nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja 21:22) Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit. (Marka 11:24) Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. (Jāņa 14:14) Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. (Jāņa 15: 7) Jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. (Jāņa 15:16) Visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.
Tikai nekas no solītā nav pildīts. Ja Jēzus eksistētu, būtu notikusi visgrandiozākā apkrāpšana cilvēces vēsturē. Jēzus ir tikai literārs tēls, tomēr kristiešu baznīca ar tukšajiem solījumiem joprojām naivuļus vazā aiz deguna. Paļauties uz Dievu nozīmē iedzīvoties smagā depresijā. Dievs saka, ka viņš kristieti apvelta ar īpašām spējām: (Jēkaba 5:15) Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. (Lūkas 10:19) Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. (Jāņa 14:12) Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs.
Ja kristiešiem nepiemīt īpašas spējas, tad nav arī kristiešu Dieva. Par atteikuma situācijām Jēzus nesaka ne vārda. Pat vismeistarīgākā mācītāju/krāpnieku žonglēšana neizdzēš Jēzus/Dieva teikto.
Ir arī cits mācītāju praktizēts apkrāpšanas ceļš. Uz dievlūdzēja jautājumu: kāpēc Dievs nerīkojas atbilstoši apsolītajam, atbild: tava ticība ir vēl sīkāka par sinepju sēklu un Jēzus tevi nemīl. Tas labi darbojas – atkārtoti nejautās. Un šī atbilde ir arī patiesāka. Tiek noklusēts tikai tas, ka Jēzus/Dievs vispār neeksistē. Ja Jēzus/Dievs realitātē būtu, ja solīto viņš pildītu kaut vai par procenta tūkstošdaļu, kristietība būtu pasaulē vienīgā reliģija.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X