Raidījumā Pāri mums pašiem tiekamies ar viesiem viesi no Medžugorjes: priesteri, franciskāņu mūku Ļubo Kurtoviču un kopienas „Marijas gaisma” dibinātāju Terēzi Gažiovu, kas pirms pieciem gadiem Latvijā rīkoja starptautisku tikšanos, lai lūgtu par mieru.
Tagad jāsecina, cik tomēr tālredzīgs, varētu sacīt arī pravietisks bijis šis aicinājums , kaut gan 2019.gada jūlijā pilna mēroga iebrukums Ukrainā nebija sācies, un pat vispasaules sērga vēl nebija skārusi pasauli.
Bet bija lūgšana šeit, Latvijā, kurai iedvesma nākusi no Medžugorjes – neparastas vietas Bosnijā- Hercegovinā netālu no Horvātijas robežas, kuru kopš 1981. gada ir apmeklējuši miljoniem svētceļnieku.
Kas liek cilvēkiem braukt uz Medžugorji, nelielu ciematiņu Bosnijā un Hercegovinā, kas nemaz nepiedāvā īpašu komfortu tūristiem? Tomēr kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem to ir apmeklējuši vairāk nekā 30 miljoni svētceļnieku no visas pasaules.
Svētvietas vēsture aizsākās 1981. gada 24. jūnijā, kad seši jaunieši, staigājot pa kalniem, pēkšņi ieraudzīja pārdabisku parādību - Dievmātes tēlu. Un saņēmu no viņas arī konkrētu aicinājumu garīgi atgriezties, lūgties, gavēt un iegūt prieku un mieru savās sirdīs.
Viņa arī sacīja, ka Viņa ir Miera karaliene, un vairākkārt atkārtoja šo vārdu miers, miers, miers. Vēl joprojām vizionāri turpina saņemt Dievmātes vēstījumus. Bet visi tie, kas nokļūst Medžugorjē kaut vai tikai aiz ziņkāres, piedzīvo neparastu mieru un ļoti spēcīgu Dieva klātbūtni. Ir pagājuši pieci gadi kopš mūsu tikšanās, bet nepieciešamība pēc miera, par ko lūgties Dievmāte aicināja jau tālajā 1981. gadā, tagad ir kļuvusi jo īpaši svarīga. Un tikai tagad varbūt tā pa īstam varam saprast, ka jau toreiz viņas izteiktais aicinājums lūgties par mieru bija jāuztver bezgala nopietni.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X