Nav noslēpums, ka šajā laikā kopš Covid-19 pandēmijas ir arvien populārākā kļuvusi Jāņa Atklāsmes grāmata. Cilvēki mēģina saskatīt paralēles starp pasaulē notiekošo un to, kas tik atklāts vienīgajam nenomocītajam Kristus apustulim Jānim, kad viņš atradās izsūtījumā Patmas salā Egejas jūrā un tur pārdabiskā veidā saņēma atklāsmi, par kuru viņš raksta šādi: “Šī ir Jēzus Kristus atklāsme, ko viņa devis Dievs, lai rādītu saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā.”

To visu Kristus darīja zināmu, sūtīdams eņģeli pie sava kalpa Jāņa, kas apliecināja visu, ko viņš redzēja un laimīgs tas, kas lasa un klausās šos pravietojuma vārdus un ievēro visu, kas tur rakstīts, jo noliktais laiks ir tuvu.

Šovakar nepievērsīsimies laiku beigu ainām, bet gan situācijai, kas aprakstīta Atklāsmes grāmatas sākumā, 3.nodaļā. Tā ir atklāsme par septiņām draudzēm un vēstījums tām un katrai ir uzrādītās tās garīgās lietas, kurās ir vai nu jānostiprinās vai kuras ir jāizmaina. Laodiķijas draudzei tiek pārmesta remdenība. Kas īsti ir domāts ar vārdu remdenība un kā to var izmērīt un kāpēc šis stāvoklis, izrādās, ir visbīstamākais. Sazināmies ar priesteri Ilmāru Tolstovu, mācītāju Ivaru Jēkabsonu un Septītās dienas adventistu sadraudzības bīskapu Vilni Latgali.