Pat visskeptiskākajiem cilvēkiem nav šaubu par to, ka pastāv gan redzamā, gan neredzamā pasaule. Mēs dažkārt brīnāmies par sapņiem, kad redzam cilvēkus, kurus tikai vēlāk savā dzīvē sastopam, vai, piemēram, notikumus, kurus tikai vēlāk piedzīvojam. Mēs mēdzam tad runā par zemapziņu, no kuras tikai neliela daļa nonāk mūsu apziņā. Bet iespējams, ka mēs retāk pievēršamies garīgajai pasaulei, kurā tāpat valda savi likumi, kārtība, noteikumi un darbojas arī spēki un varas, kā par to sacījis apustulis Pāvils, ka "ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā'

Varētu izklausīties gandrīz pēc pasakas, kādi valdnieki un kādā telpā. Bet nesen man rokās nonāca 2016. gadā iznākusi grāmatiņa "Svētā Sīrijas Ēfrēma lūgšana", tālāk ir skaidrojums šajā grāmatiņā, ko svētītais Inokentijs, Hersonas un Taurijas arhibīskapsm, ir devis šai lūgšanai. Un tur atklājas ļoti neparastas lietas par to, ka, pat ja mēs domājam, ka bieži vien pie vainas ir mūsu raksturs un viens ir ātrsirdīgs un otrs ir skaudīgs, un trešais ir vēl tāds. Bet svētītais Inokentijs, vadoties pēc minētās lūgšanas, raksta, ka pamatā tam visam ir gars. 

Mani diezgan lielā mērā tas pārsteidza, jon mēs domājam, ka mums taču ir vienkārši darīšana ar mūsu pašu raksturu, bet Svētais efrēms saka šādu lūgšanu: "Kkungs un manas dzīvības valdītāj, nedod man slinkuma, grūtsirdības, varaskāres un tukšvārdības garu, bet dāvini man, savam kalpam, šķīstības, pazemības, pacietības un mīlestības garu. 

Kas ir šis svētais Sīrijas efrēms un kā skaidrot viņa vārdus, raidījumā Pāri mums pašiem stāsta Salaspils katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs un Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzes pārzinis virspriesteris Jānis Dravants.