Andris Turlajs no Rēzeknes ir senlietu kolekcionārs. Viņa īpašumā ir pulksteņi, gludekļi, atskaņotāji, kasetes, plates un vēl daudz kas cits. Senlietām mājās vairs nepietiek vietas. Andris  ir izveidojis arī Ziemassvētku eglīšu rotājumu kolekciju, šobrīd viņam to ir ap 1000.

Senlietu kolekcionārs Andris Turlajs ar lielu aizrautību un lepnumu izrāda mantas, kas gadu desmitiem rūpīgi glabātas. Ekskursiju Andris sāk ar dzīvojamās mājas vienu no telpām, kurā pie griestiem sakarināti eglīšu rotājumi. Rādot sakarinātos bumbuļus, Andris nosaka, ka to daudz neesot, tikai kādi astoņi simti. Tomēr kopumā šajā kolekcijā ir ap tūkstoš rotājumiem.  Tas viss savākts gada laikā. Rotājumi ir no stikla, tās ir gan redzētas, gan neredzētas formas un dizaini, piemēram: “Pulkstenis, šie divi čiekuri un tā zīle, iespējams, cara laika, ļoti vecas, masīvas. Vispār mantiņas pūta stiklinieki, bet šīs te ir lietas, kā pudeles smagas,” stāsta Andris.

Kolekcijā ir eglīšu rotājumi arī ar padomju laika simboliku. Andris, rādot rotājumus, vairākkārtīgi uzsver, ka tie izstaro pozitīvo, jo, lai kādi bijuši laiki, cilvēki svētkus vienmēr gaidījuši  ar prieku un cerību. Un, jāteic, Ziemassvētku rotājumi ir tikai maza daļa no tā, kas ir senlietu kolekcionāra īpašumā. Magnetofoni, gramofoni, kasetes, plates, dažādi sadzīves priekšmeti, visu ir neiespējami izrādīt un uzskaitīt. “Man kaut kur 120 gludekļi. Gludekļi no 14 valstīm, pēdējo dēls atveda no Spānijas.”

Pret lietām Andris izturas ar cieņu, tās viņam saistās ar vēsturi, atmiņām un cilvēkiem. Tāpēc to, kas citiem šķiet nevajadzīgs un metams ārā, Andris ņem pie sevis, atjauno, lai paliek nākotnei. Andrim esot daudz paziņu, vīrietis ir flīzētājs, daudz sanāk būt dažādās vietās. Un cilvēki zinot, ka viņš kolekcionē lietas, tās atdod.  Arī viņš pats mērķtiecīgi tās meklē. Senlietas ir kļuvušas par Andra Turlaja dzīvesveidu un arī dzīves mērķi.

“Kāda nozīme, ja cilvēks nodzīvo un pēc viņa nekas nepaliek? Tā mazbērni pateiks, šis un šis bija no vecpapa,” atzīst Andris.

Mājās gan vērienīgajai kolekcijai vairs nepietiek vietas, tāpēc Andris ir iegādājies Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā māju, kur lietas būs sagrupētas un pārskatāmas. Nākamajā gadā ir plāns ēkai Ilzeskalna pagastā pabeigt grīdu, tad pamazām to varēs iekārtot, veidojot par Andra Turlaja senlietu privātkolekcijas muzeju.