Kultūras ministrijā pēcpusdienā norit budžeta sarunas, tai skaitā izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanu sabiedriskajiem medijiem. Ir sadzirdētas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pagājušajā nedēļā paustās bažas.

Sabiedriskie mediji nav saņēmuši apstiprinājumu par energoresursu un inflācijas radītā sadārdzinājuma kompensēšanu, pagājušajā nedēļā publiski pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis. Tādējādi Latvijas Televīzijai būtu mazāk izklaides un neatkarīgo producentu raidījumu. Savukārt Latvijas Radio satura saglabāšanas vārdā nāktos plānot būtiski mazākus kapitālieguldījumus. Šīs norādes ir labi zināmas mediju nozari pārraugošajā Kultūras ministrijā.

Šopēcpusdien tur norit sanāksme par budžeta sadalījuma jautājumiem, tajā skaitā padomes norādītajām problēmām. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības atgādina par jau iepriekš definētajiem mērķiem - satura stiprināšanu Latvijas Radio 4 un Latvijas Televīzijas piedāvātā satura tulkošanu mazākumtautību valodā.

Par mediju jomu atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vien pēc valsts budžeta projekta nonākšanas Saeimā apspriedīs nepietiekamo finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Turpina komisijas vadītāja Ieva Brante no Apvienotā saraksta.

Tikmēr budžeta vētīšanai gatavojas ne tikai koalīcijas partiju pārstāvji un ministrijas. Savs redzējums ir arī Saeimas opozīcijai. „Progresīvo” frakcijas vadītājs Kaspars Briškens ir pārliecināts, ka izdevumu sadārdzinājumu sabiedriskajiem medijiem budžeta veidošanas procesā iespējams kompensēt.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja arī piekrīt, ka līdztekus lemšanai par sabiedrisko mediju apvienošanu jārunā arī par tās finansējuma modeļa maiņu. Pērn, pieņemot likumu par sabiedriskajiem medijiem, Saeima solīja piecu gadu laikā sasniegt Eiropas vidējam līmenim līdzvērtīgu finansējumu.