Kā un vai šobrīd ir mainījusies Latvijas cilvēku aktivitāte un vēlme ziedot Ukrainai? To pēc aģentrūras LETA pasūtījuma izzinājis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, secinot, ka nedaudz, tomēr tā ir sarukusi. Aptauja liecina, ka Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši ap 39% Latvijas iedzīvotāju, kamēr pērn šādu atbildi sniedza gandrīz 42% iedzīvotāju, bet vēl pirms gada dati bija līdzīgi šim gadam – ap 39% procentiem.

Pēdējo trīs gadu laikā veiktās aptaujas liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir jauni cilvēki. No šogad aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ziedojumus veikuši 53%, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 48%. Savukārt citās vecuma grupās ziedotāju īpatsvars svārstās no 30% līdz 38%.Tāpat aktīvākie ziedotāji ir cilvēki ar augstāko izglītību – 47%.

Visvairāk Ukrainas vai bēgļu atbalstam ziedojuši Vidzemes iedzīvotāji, tad Zemgales un tad Rīgas reģiona iedzīvotāji.

Kā norāda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, ziedojumi gan Ukrainas bēgļiem, gan Ukrainai ir stabili skaitliskā ziņā, bet ziedojumu summas – samazinājušās. Atbalsts izteikti esot samazinājies Ukrainas bēgļiem, ko skaidro ar to, ka rit trešais kara gads, cilvēki pēc patvēruma Latvijā ieradās kara sākumā, šobrīd jau ir paspējuši iedzīvoties un problēmas nu jau ir līdzīgas kā Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc nepieciešamība pēc ārkārtas palīdzības ir mazinājusies, izņemot, piemēram, latviešu valodas kursus. Runājot par palīdzību Ukrainai, tad pārsvarā tiek ziedots militāriem mērķiem – aizsardzībai.